(bez virsraksta)
Sep. 11., 2004 | 08:01 pm
music: bjork - triumph of the heart (do do do remix)
šodien man bija pirmās palīdzības lekcija autoskolā. tagad jūtos tā, it kā man būtu uzvelta papildus atbildība, ja nu gadījumā kas - es nedrīkstēšu iet/braukt garām, jo es zinu, kas jādara.
šorīt notika arī tāda lieta, kā atmiņu uzplaiksnījums, kā belziens pa galvu, pēkšņi viss atkal iedzīvinājās.
tas notika pirms kādiem 5-6 gadiem. mēs, sīkie, visi pagalmā spēlējām kazahus-razboiņikus, kad pēkšņi otrpus sliedēm nežēlīgi skaļi nokauca bremzes un atskanēja blīkšķis. skrējām skatīties, kas noticis. brāzāmies pāri grāvjiem, pļavai, priedīšu audzei, veloceliņam - pēc minūtes jau bijām klāt. absolūts autopilots, pieejam, apstājamies apkārt, tur cilvēki izvilkuši vienu džeku no mašīnas, mēs stulbi blenžam.
automašīna, absolūti sadragāts purns, ieplēsusi kokā uz līkuma. iekšā kopā bijuši 4 cilvēki, tas kurš pie stūres viss asinīs, blakussēdošais izcelts laukā, viņam vaļēji lauzta kāja un viņš guļ zālē un drausmīgi lamājas krievu valodā. [tikai gadus vēlāk es no sētas puikām samācījos tās daudzās rupjības, ko viņš ar putām uz lūpām izbļāva.] aizmugurē divas beibes ar sasistām pierēm.
pāris sekundes un blakus piestāj tumšzils auto. no tā steidzīgi izkāpj simpātiska sieviete, ap 40 gadus veca, garā, violeti mirdzošā kleitā un saka visiem mums - sīkajiem, kas tur stāv un stulbi blenž un pāris garāmgājējiem, kas kaut nedaudz cenšas palīdzēt, ka viņa ir mediķis un mums tagad jāseko viņas norādījumiem. viņa aiztipina, cik nu ātri augstapapēžu kurpes atļauj, uz savu mašīnu pēc milzīgas aptieciņas, visu sakrauj zemē, saorganizē, lai viņas vīrs un viens garāmgājējs uzmanīgi izceļ vadītāju ārā no mašīnas. meitenēm, kas sēdēja aizmugurē viss kārtībā, pašas lēnām atgūstas no šoka un izraušas ārā. kamēr tiek izcelts vadītājs, sieviete-mediķis runā ar to džeku kuram lauzta kāja, viņam arī nedaudz asiņaina piere. viss daudzmaz ok, lūzums tiek apstrādāts un viņš paliek guļam un turpina lamāties.
viņa draugam izgājis švakāk. ārste nometas ceļos, tausta pulsu, elpina, masē sirdi, nospiež asiņojošo plecu, viņa pie sevis un jaunajam cietušajam vīrietim skaļi runā: ne šodien, ne šodien - tu dzirdi? man ir dzimšanas diena, tāpēc šodien ar tevi viss būs labi, tu saproti?! saņemies, dakterei ir svētki, tikai ne šodien, turies, turies...
( tālāk )
šorīt notika arī tāda lieta, kā atmiņu uzplaiksnījums, kā belziens pa galvu, pēkšņi viss atkal iedzīvinājās.
tas notika pirms kādiem 5-6 gadiem. mēs, sīkie, visi pagalmā spēlējām kazahus-razboiņikus, kad pēkšņi otrpus sliedēm nežēlīgi skaļi nokauca bremzes un atskanēja blīkšķis. skrējām skatīties, kas noticis. brāzāmies pāri grāvjiem, pļavai, priedīšu audzei, veloceliņam - pēc minūtes jau bijām klāt. absolūts autopilots, pieejam, apstājamies apkārt, tur cilvēki izvilkuši vienu džeku no mašīnas, mēs stulbi blenžam.
automašīna, absolūti sadragāts purns, ieplēsusi kokā uz līkuma. iekšā kopā bijuši 4 cilvēki, tas kurš pie stūres viss asinīs, blakussēdošais izcelts laukā, viņam vaļēji lauzta kāja un viņš guļ zālē un drausmīgi lamājas krievu valodā. [tikai gadus vēlāk es no sētas puikām samācījos tās daudzās rupjības, ko viņš ar putām uz lūpām izbļāva.] aizmugurē divas beibes ar sasistām pierēm.
pāris sekundes un blakus piestāj tumšzils auto. no tā steidzīgi izkāpj simpātiska sieviete, ap 40 gadus veca, garā, violeti mirdzošā kleitā un saka visiem mums - sīkajiem, kas tur stāv un stulbi blenž un pāris garāmgājējiem, kas kaut nedaudz cenšas palīdzēt, ka viņa ir mediķis un mums tagad jāseko viņas norādījumiem. viņa aiztipina, cik nu ātri augstapapēžu kurpes atļauj, uz savu mašīnu pēc milzīgas aptieciņas, visu sakrauj zemē, saorganizē, lai viņas vīrs un viens garāmgājējs uzmanīgi izceļ vadītāju ārā no mašīnas. meitenēm, kas sēdēja aizmugurē viss kārtībā, pašas lēnām atgūstas no šoka un izraušas ārā. kamēr tiek izcelts vadītājs, sieviete-mediķis runā ar to džeku kuram lauzta kāja, viņam arī nedaudz asiņaina piere. viss daudzmaz ok, lūzums tiek apstrādāts un viņš paliek guļam un turpina lamāties.
viņa draugam izgājis švakāk. ārste nometas ceļos, tausta pulsu, elpina, masē sirdi, nospiež asiņojošo plecu, viņa pie sevis un jaunajam cietušajam vīrietim skaļi runā: ne šodien, ne šodien - tu dzirdi? man ir dzimšanas diena, tāpēc šodien ar tevi viss būs labi, tu saproti?! saņemies, dakterei ir svētki, tikai ne šodien, turies, turies...
( tālāk )