nakts pārdomas par metodi

« previous entry | next entry »
Feb. 10., 2004 | 04:19 am

'Bet tagad mans brālis, tāpat kā Īzaks Asimovs tuvu pie mūža beigām, pārliecinoši, ir atzinis, ka zinātnes augļi, tiklīdz tie nonākuši valdības rokās, tiek pārvērsti par vismežonīgākajām cietsirdībām un stulbumiem, kas pārspēj pat tās, kas ir notikušas Spāņu inkvizīcijas, Čingishana, Ivana Bargā un plānprātīgo Romas imperatoru laikos, izņemot Heliogablu.
Heligablam viņa dzīru zālē bijis novietots tukšs metāla vērsis, kuram bijušas atveramas durvis. Vērsim mute esot bijusi atvērta – tā, lai skaņa varētu izlauzties ārā no vērša iekšienes. Tur viņš lika ievietot dzīvu cilvēku un zem dzelzs vērša vēdera lika pakurt uguni – tā dzīru viesi tikta izklaidēti ar skaņām, kuras nāca no vērša mutes.
Mēs modernajā laikmetā arī dedzinām cilvēkus dzīvus, noraujam viņiem kājas un rokas, izmantojot lidmašīnas un raķešu iekārtas vai kuģus, vai artilērijas, bet mēs vairs nedzirdam viņu kliedzienus.'

Vonnegūta runa Kādēļ mans suns nav humānists?

Link | ir doma | Add to Memories


Comments {0}