100 days of writing
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Wednesday, June 17th, 2026
| Time |
Event |
| 1:41a |
Šodien atkal bija mūzikas diena. 10-15 dziesmas.
Vēl guļot sapņoju, ka esmu Derils no “The Office” un piedzīvoju to pēdējo deju, ko viņi dejoja, kad viņš beidza strādāt Dunder Mifflin. Earth, Wind & Fire - Boogie Wonderland. Īstenībā lieliska dziesma. Pēc kādas 10., 15. reizes, kad man galvā uz riņķi bija noskanējis piedziedājums, gan palika neomulīgi.
Vidus dziesmas es neatceros (ja neskaita TBBT theme song), bet tās bija lielākoties patīkamas un laida vaļā. Nu, vai es varēju tās palaist.
Bet pēdējā dziesma bija gandrīz kā apskāviens no pagātnes - Muse - Blackout. Tā vietā, lai šovakar mēģinātu pazust, es pasēdēšu ar tēju, acīm ciet un to dziesmu.
Un būšu pateicīga, ka zāles strādā. | | 11:50p |
#8
Es esmu savās bērnības mājās laukos. Ir silta vasaras diena, visi citi ir kaut kur aizbraukuši, tur esam tikai mēs ar suni un varbūt kaut kur pie jumta korēm ielīduši un siltumā sauļojas kaķi. Vējš purina lapegļu rindu aiz mājas, ābeles dārzā un piemājas mežus. Tas brīdis ir kā viena gara, gadiem ilgstoša izelpa. Suns vispirms izskraida visas malas, lai izostītos, tad izvārtās zālē, bet beigās viņam piemetas zūmiji. Un kas tie ir par zūmijiem laukos, kur ieskriet var nevis sētā, sienā vai mēbelēs, bet tikai pļavā vai mežā, vai uz iebraucamā ceļa! Manām ausīm jāpierod pie tā, ka tikai kaut kur pavisam tālumā var dzirdēt vien atsevišķas mašīnas, bet citādi te ir tikai vēja šalkas un putnu dziesmas, un mūsu soļi uz zemes ceļa. Smaržo pēc svaigi pļautas zāles un malkas grēdas pie šķūņa. Varbūt vēlāk es to sporta pēc paskaldīšu - es dievinu malkas skaldīšanu, un man šī darba ļoti pietrūkst. Garšo pēc zemenēm, kuras tikko saulē sasilušas atradām dārzā. Uz brīdi ieejam mājās un vecajā kafijas automātā uztaisām kafiju "ar putiņām". Tad sēžam ārā - es uz sola, bet suns blakus zālē - un es dzeru vienlaikus gan šo kafiju, gan to, kuru dzēru ar vecmāmiņu, rakstot bakalaura darbu, vakaros ar māsu un pusdienlaikos, kad visi tāpat kā šodien jau bija aizbraukuši savās gaitās, bet es tikai sāku dienu. |
|