| 2:37a |
Šodien uzaicināju ciemos draugu, ar kuru esam tikušies, bijuši fwb, nekas, paziņas un tad atkal draugi. Bija labi.
Sapratu, ka ar vecajām draudzenēm pēdējā laikā ir garlaicīgāk un distancētāk, jo mums vairs nav līdzīgu problēmu. Es nevaru stāstīt viņām par savu vientulības izmisumu, jo viena no viņām absolūti nevar ar tādu situāciju identificēties, bet otra to nosodītu kā “neediness” vai sāktu lasīt lekciju par inceliem.
Bet ar šodienas draugu mēs dalām ļoti līdzīgas bezcerības - viņam nesanāk vienu, man - citu iemeslu dēļ, bet mums abiem nesanāk dabūt gribēto un tas, ko gribam, ir ļoti līdzīgs.
Suns kopš draugu iegūšanas, sevišķi draudzenes, ar ko var pamatīgi izskrieties, palicis citāds. Šķiet mierīgāks, mīļāks. Varbūt es tikai iztēlojos. Tomēr šobrīd mana mīļākā prāta bilde ir “play bow” un kā mans suns lēkā apkārt mēģinot otru iespēlināt. Šobrīd ir lielās mīlestības vilnis.
Varbūt es gribētu darboties labdarības vai kādas palīdzības organizācijās. Varbūt.
Man šķiet, es vairs neesmu spējīga uz īslaicīgiem/gadījuma sakariem. Tā liekas tāda enerģijas izšķiešana, kurā es pārsvarā tikai zaudēju, esmu vīlusies, un rezultātā esmu iztērējusi laiku tam, ko negribu. Neesmu gan ilgi neko tādu darījusi, tikai šodien domāju par “ja nu” scenārijiem.
Vēl es šodien domāju par to, cik savā ziņā bēdīgi, ka pusaugu gados tā baidījos, ka varētu būt lezbiete vai biseksuāla. Man bija tik nereāli stilīgas draudzenes! Ja es ar kādu no viņām būtu bijusi un/vai palikusi kopā, mana dzīve visticamāk būtu bijusi labāka vismaz tajos veidos, kādi man šobrīd ir svarīgi. |