stranger to you

Kāpēc tie vienmēr ir pusmūža skūtgalvji sporta biksēs, kuri pavada visu savu laiku sporta zālē un mētājās ar nepiedienīgiem komentāriem, kas tevi piektdienas pievakarē, kad tu raudi pie sava darbagalda tieši klaviatūrā par izpārdotajām kino biļetēm, aicina uz randiņu?

Nokrāsoju olas.
Piecas saplīsa.
Gribas precēties.

Kapēc es vienmēr ticu tikai sliktajam, ko par mani pasaka?

Ir.

Tika izjaukts, notīrīts, saeļļots un, protams, salikts atkal kopā. Un izvests pastaigā. Velosipēds, tā teikt. (Kas beigās izvērtās trīsdesmit divu kilometru garā braucienā ar sauļošanos Baltās kāpas aizvējā un kartupeļu plāksnītēm Spilves lidostā, un visbeidzot - kāju streiku nākamajā dienā...)

Tika nosūtīts, izskatīts un akceptēts. Mans CV. Un jauns darbs ar jauniem kolēģiem un daudz mācīšanos. (Mana ikdiena ir brišana caur putekļu kalniem un betona klučiem, strādnieku rāšana un smiekli par 50 televizoriem ap manu galdu.)

Tika iesākts un vēlreiz, un vēlreiz, un vēlreiz. Ar bakalaura darbu nav nekādi joki. (Mērķis: izdomāt kā pārvērst divsimtseptiņdesmit lapas nesakarīga teksta sešdesmit lapu grāmatā.)

Francijas pavasaris un ziemeļu pavasaris, dāņu kino un spāņu kino, zaļie tirdziņi un antīkie tirdziņi, parku soliņi, klusā centra balkoni, krastmalas, ostas, vilcieni un šampanietis par latstrīsdes'deviņi.

Pēkšņi. Ir tik daudz laika un tik daudz, ko darīt.

Saņēmu īsziņu:
sniegs snieg radiohead ritmā. afigetj.

Uzliekam. Paklausamies. Salīdzinām. Štimmē?