stranger to you

Kamēr vieni šausminās par vētru un otri par tuneļu vajadzību un/vai iztrūkumu pie Stokmaņa (protams, kvalitatīva pieeju trakajām dienām ir absolūta nepieciešamība), tikmēr es oficiāli un pa īstam atklāju kino sezonu. Citiem vārdiem: lielas kūpošas krūzes un stundām ilga kavēšanās tumšās un siltās telpās. Un arī cerība ka šoreiz nu gan es sapratīšu pēc kā īsti smaržo kinoteātrī...

Laikam nekad vēl nav bijis tik daudz ko redzēt, tik daudz ko paspēt.

p.s. Tik abstrakti redzēt vienmēr visur tos pašus. Bučojamies, čupojamies, ziedus dāvinot. Tad šķiet, ka tu esi vienīgais zālē, kas nav piedalījies filmas uzņemšanā, sponsorēšanā, vai gluži vienkārši – LKA/LMA beigšānā. Un tu neviļus sāc prātot, vai arī viņi ir pamanījuši tevi kā vienīgo, kurš īsti neiederas (jo defaultā nevienu nebučo ! ). Kā Kortāsara pazemes metro cilvēki.