stranger to you

sveshinieks:

Diena viens. Iekāpju vilcienā un dodos prom no Rīgas. Pēc iespējas uz tālāku vietu, bet ar noteikumu, ka tur sagaidīs naktsmājas, kas beigās, izrādās, nav nemaz tik svarīgi. Pretī sēdošais vīrietis cītīgi kaut ko malko no politlēna maisiņa un ar katru malku mani apdveš kaut kas bišķiņ no alkohola, bišķiņ no sviedriem un bišķiņ no kaut kā pilnīgi nenosakāma. Brīdī, kad liekas, ka maisiņš ir iztukšots, viņš no somas (kura vēlāk izrādās bez gala, bez malas un bez limita) izvelk maisiņu divi. Sakāpj bars sauļotāju-peldētāju un par laimi izkāpj tikko var saost jūru. Paliek tikai tante, kura sēž uzkrītoši tuvu, vicinās ar avīzi un skrāpē mani ar savu aso džemperi. Tuvāk logam apsēsties nav iespējams, iegrimstu garām slīdošajā ainavā un pleilistei, ko izvēlas mākslīgais intelekts manā aipodā (c)judith.
Laukos viss smaržo savādāk. Tikai 3 veikali, 1 bārs, toties 3 frizētavas (!!!) un viens narvesens ir atbrīvojoši. Ierobežojumi ir audzinoši. Pirmais, ko es izdaru – es novelku kurpes. Otrais – es aizeju līdz upei un iemērcu pēdas ūdenī. Auksts! Diena paiet mistiskās nodarbēs: tomātmajonēzmaižu gatavošanā, koloradovaboļu lasīšanā no kartupeļiem, svārku uzšūšanā. Vakarā pāri ielai un kanālam notiek riteņbraukšanas sacensības. Eju miegt ar aci smukpuisīšiem.

Diena divi. Tiek piegādāts mans ritenis, bet pati tieku aizgādāta vēl simts kilometrus tālāk no Rīgas. Sēžot uz vecas klēts pamatiem tiek veikta muguras sadedzināšana. Uzkuļas vides aktīvisti un mēģina pierādīt, ka neko nedrīkst darīt. Sēdēt uz vecas klēts pamatiem, piemēram. Ļoti ātri tiek noskaidrots, ka jūrā dziļāk par potītēm neiekāpsi. Vēl ilgi netiek pārvarēts pārsteigums, ka pašā krastā pilnīgi mierīgajā jūrā peldas gulbji. Nokļūstu atpakaļ pie trīs frizieriem tieši laikā uz komandas biedra + ritenis divi ierašanos. Atmetot cerības par peldēšanos jūrā, tiek noorganizēta ekspedīcija ‘braucam iekšā mežā un mēģinam atrast to ezeru, kur mani vecaistēvs veda, kad man bija 7 gadi’. Tiek atrastas visādas citas lietas:
burbuļojoš dīķis,
bišu drava, ko var dzirdēt pāri puslaukam,
mājas ‘vientuļi’,
meža avenes, negatavas,
un beigās arī pats ezers. Varonīgi tiek apieta un noignorēta privatizācijas zīme. Atlaižamies āboliņa laukā, ūdens kā piens.
Vakariņās šašliks, sarkanvīns un pilnīgs nogurums.

Diena trīs. Ar riteni var ātrāk. Jūra turp-atpakaļ pusstundā. Smiltis dzied. Vēl sarkanvīns, auksts šašliks. Uzkuļas jaunieši, kas plāno nakšņot turpat uz smiltīm. Izrādās fantastiski, negribas šķirties, jauni labākie draugi un šokolādes pankūkas.
Sauc darbs, klusiņām fonā īd, nepielūdzami. Ieklumburēju ar riteni vilcienā un vēl neveiklāk izklumburēju ārā. Pilsēta apdullina. Knapi paspēju noriteņot mazo gabaliņu un darba diena var sākties.

Diena četri. Brauciens septiņos no rīta uz mājām caur pustukšu pilsētu – skaistākais dzīvē.
Svilstoša mugura, tirpstoši muskuļi, smiltis matos, miegs.