![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
sveshinieks:Šonakt es jutu nākamo sešdesmit gadu svaru uz saviem pleciem. Manas rokas knibinājās gar dīvāna malu un es domāju par ragu likšanu, smalkiem gaišbrūniem matiem un putekļu mākoņiem. Un kādā brīdī, trakums, es dejoju.
Reiz es sēdēju savai mātei klēpī un klausījos kā pilna istaba ar vīriešiem dzied traģiskas dziesmas par slīkstošiem mīlētājiem. Reiz mans vecaistēvs vēroja metāla sienas veramies vaļā un ciet. Šonakt kaut kur kāds mīl vai arī rokās caur mīkstiem slapjiem dubļiem.
Katra līnija ir precīzi izzīmēta. Es gribu būt portrets dzīvajam, elpojošajam, fascinējošajam. Šie vārdi man nepieder, bet tie ir vislabākie.
Kādu dienu es redzēšu kā vajag pareizi.