stranger to you

sveshinieks:

Es esmu piesieta grīdai. Situācija liekas tik pazīstama. Kā vēsture, kas atklājas bez iemesla, tikai, lai padarītu dzīvi par centimetru sarežģītāku. Bet es negribu želoties, godīgi.
Es gribu sasaistīt kopā vakardienas sevi ar gabaliņiem, kurus nometu, kad bēgu no metāla restēm.
Es vairs nezinu, kas es esmu. Katra diena šķiet kā izaicinajums izgudrot visjaukāko varoni no disneja multfilmas.

Šodiena bija lieliska. Zemeņu konfektes līst man no acīm un ausīm un to pavada visbrīnišķīgākā sajūta, kopš ilga laika.
Un mēs runājam tik ilgus gadus. Varbūt drusku jokaini, jūs teiksiet, bet pēc ilgstošas smaidīšanas un smieklu asarām, un daudziem jo daudziem kokteilīšiem tā tiešām liekās.
Un tas mani noved līdz šobrīdim. Es neesmu tik laimīga kā man vajadzētu būt.
Es gribu būt mierā ar sevi un dzīvi, un lai cik viegli tas izklausītos, es tomēr domāju, ka tas būs grūtāk nekā cilvēki man visu laiku mēģina iegalvot.

___burbulis___

šodien, vairāk nekā citās dienās, es negribu justies bēdīga. Es gribu, lai šodiena turpinātos mūžīgi.