stranger to you

sveshinieks:

vai būtu dumji, ja es teiktu:

vērojot, gaidot, kamēr es saloku lielus gabalus no savas dzīves alumīnija kastēs, lai tos nobāztu tālu projām kopā ar lego klucīšiem, vietā, ko esmu nosaukusi par Galvassāpju Zemi, kurai piemīt tā sausā, rūgtā, aukstā sajūta, kas izlaužas cauri zobiem tieši plaušās.

tas liek man izslēgties, saritināties un gulēt. vai akli skatīties televīziju, seriālus, kur visiem ir balti, taisni zobi un neviens smaids nelūst. ko nozīmē atzīties, ka tev ir bail? es nepazīstu neko, tikai šejieni. es nekad neesmu bijusi nekas cits, tikai es pati. nomainu domas, nomainu vietu, neesmu pārliecināta, ko es redzēšu, kad nākamreiz skatīšos spogulī. es domāju par to, kas es biju un man ne vienmēr tas patīk. es domāju par to, kas es būšu un es vienkārši nezinu.

bet noslēpums ir puse no piedzīvojuma... right?