stranger to you

sveshinieks:

es nekādā gadījumā neesmu reliģioza meitene. es neticu ne paradīzei, ne ellei, bet es ticu, ka dzīvot šeit uz zemes ir tas labākais, kas var būt.

es saprotu, ka tas baida cilvēkus.

bet mani uztrauc, ka tad, kad kāds nomirst cilvēki saka: "viņš tagad ir labākā vietā". pieņemsim, ka paradīze ir. paradīze bez kara, ar tikai jaukiem un mīļie cilvēkiem, bez problēmām un ar neskaitāmiem pūkainiem zaķīšiem. Ja tā būtu Tava mūžīgā dzīve - katra diena līdzīga otrai, darot kādu jauku, laimīgu lietu - vai Tev neliekas, ka vienā brīdī Tu vienkārši izbesītos? es jā.

neskatoties uz faktu, ka dažas dienas ir sliktākas par pārējām, ka dažkārt es atsitu kāju pret krēslu un staigāju ar zilumiem 2 nedēļas, ka dažkārt pienākumu ir vienkārši par daudz, man tomēr liekas, ka šī dzīve ir vienreizēja un es pat nonāku tik tālu, ka saucu to par Paradīzi.

mums pieder izvēle, mums ir emocijas, mēs varam darīt, varam mainīt, būt. mēs varam kāpt un krist - cik aizraujoši tas ir? dzīvei nav jābūt perfektai - tai ir jābūt dzīvei. dzīvot.

esmu dzirdējusi visdažādākos minējumus par to, kas notiek ar mums, kad nomirstam. es pieņemu, ka notiek tieši tas, ko tu vēlies. es vēlos piedzimt no jauna. reinkarnēties. dzīvot vēlreiz. just katru emociju, izmēģināt jaunus ceļus, iemācīties jaunas lietas, satikt jaunus cilvēkus, piedzīvot brīnumainus mirkļus un tumšas dienas. cilvēka dzīve.

cilvēki man teiks: "tas ir tik naivi, sveshiniek" vai "tev viegli runāt", bet īstenībā tas arī ir vienkārši. mēs pārāk visu sarežģījam.