stranger to you

sveshinieks:

Es nebiju gatava tam, ka vasara beigsies, jo šī vasara bija pilna ar medniekdesiņām, zilām debesīm ar pūkainiem mākoņiem pāri ezeram, jūrām, vējā sajauktiem matiem, manas draudzenes pēdām smiltīs. Mēs visi piedzērāmies un nosauļojāmies un vēlu nācām mājās. Es valkāju kaklasaiti un nopietnu smaidu, un vienreiz pa visām reizēm man patika mans darbs.

Šovasar visi nomira. Tā bija vasara pilna ar bērēm.

Bat nodaļas pa vidu bija nodaļas par jaunību. Mēs apreibām un pastaigājāmies pa vēsturisko centru, kas likās kā ceļojumi uz Marsu. Mēs negājām gulēt un klausījāmies vecus ierakstus un runājām par to, kas padara mūs mirušus un, kas padara mūs dzīvus. Mēs griezām matus un izmaksājām smukiem puišiem kokteiļus un stāstījām jokus, kurus neviens nesaprata un neviens nezināja kā uz tiem atbildēt un es fotogrāfēju bez jēgas un attīstīju matētas bildes un līmēju tās pie savas sienas.

Es nebiju gatava tam, ka šī vasara beigsies, un varbūt tieši tāpēc esmu optimistiska par nākotni: pastaigas caur sarkanām un dzeltenām lapām, sāļas ādas garša saburzītos palagos, aizdotu t-kreklu atdabūšana, grāmatas, filmas, saule manā logā. Vasara bija lieliska un rudens ir tik skaists. Es gaidu ziemu.