stranger to you

Piekritīsiet tak, ka kaut kāda burvība tajā visā ir: kad sanāk kopā pārsimts cilvēku un sasēžas (izguļas) mīkstos krēslos, un akurāti saceļ zeķotas kājas (pirms apsargs sāk rāties pilnīgi nevietā), un saskandina plastmasas glāzītes (latte ar salmiņu kolas tūtā pēc īpaša pasūtījuma un īpaši garas rindas), un dara kaut ko kolektīvu....
Manā gadījumā – skatās Oskarus kinoteātrī.

Un burvība ir arī tad, kad tu bēgot no piedzērušiem vīriešiem puspiecos rītā noslēpies uz stiklota balkona un izsmēķē godam nopelnītu cigareti violetu gaismu ielokā ar sajūtu, ka pilsēta (pasaule) pieder tev vienai.

Vēl pēdējā burvība ir tagad, jo tā arī nav sanācis izgulēties līdz galam un liekas, ka spējām nav ierobežojumu un ķermenim – svara.