stranger to you

Ārā viss tas pats un es rakstu muļķības, mēslus, blabla, laumiņu dzejoļus utt. Cik kaitinoši.

Man apkārt notiek tik daudz interesantas lietas un sarunas, un domas, bet es nespēju tās pārvērst vārdos. Es kļūstu tik pozitīvi trula un garlaicīga kā vistas buljons.

Ko es darīšu, kad man beigsies attaisnojumi?