stranger to you


jaa, jaa, smejies vien... @ 03:45 pm

Es vislaik nevareeju saprast. No kaa taas skudrinjas? No kaa nemiers? Es pavadu dienas veerojot:
pastniekus, kas met aviizes no smiekliigas mashiiniites;
milziigus iepirkumu grozus, no kuriem triis nedeeljas un chetras dienas, un veel biskinj vareetu eest;
maajinjas, kas atgaadina palielinaatas kurpju kastes ar shkjeeru izgrieztiem logiem;
kinoteaatrus, kuros var dabuut eest un dzert pie galdinjiem un smeekjeet;
velosipeedus, kas tiek nozagti desmit minuushu laikaa;
triisdesmit dazhaadas kafijas shkjirnes, kas liist, liist, liist un pludo;
tveici, kas beidzas ar pamatiigu peerkonu un nolauztiem kokiem, un kriushiem elektriibas stabiem;
shampanieti lidostaa, ko nespeej aptureet droshiibnieks, jo vinjsh tev tic uz vaarda nonoit’sjuice;
viesmiiles, kas staadaas priekshaa, grib zinaat kaa sauc tevi un speej arii to atcereeties;
apmaakushaas debesis okeaana malaa, kas neattur pat manu baalo aadu no iedegshanas...

Un tagad man ir skaidrs par skudrinjaam un nemieru. Jo viss ir kaa filmaas, kaa es esmu pieradusi redzeet uz lielaa ekraana, kaa divu sundu ilgaa sapnii, kad tu notici, ka tas, ko tu redzi, patieshaam var buut. Un tagad man ir skaidrs, un liekas, ka viss ir iespeejams. Ka varbuut tieshaam var sagaidiit serenaades pie tavaam durviim. Ka zem tavas maajas ir aprakts kosmosa kugjis. Ka kaiminjpuika speej raapties pa sienaam un tavs labaakais draugs var izraadiities algots slepkava. Ka elle un paradiize sleepjas aiz katras sienas, aiz katra stuura. Ka...
 
Poink | !