stranger to you

Nē, paldies. Man nevajag, lai man vienmēr atver durvis un izmaksā. Man nevajag, lai uz mani skatās ar to neciešamo ‘paskaties kāds es džentelmenis, priecājies, ka esmu te’ izteiksmi. Un tādu ir daudz.

Bet tad uzrodas cilvēki, kas tev pie kases atņem limonādi, lai par to samaksātu. Un vēl cilvēki, kas ignorē manu ‘nē’ un vienalga pavada līdz mājām. Protams, es dusmošos un spītēšos un cirtīšu kāju pie zemes, bet tomēr arī priecāšos, ka beidzot kāds uzdrošinās mani pielikt pie vietas.