stranger to you

Fui, laikam.

Vakar es pazaudēju savu grāmatu, savu gredzenu, savu saprātu un aptuveni 11 stundas.

Visi taču cenšas būt labāki, priekš sevis vai kāda cita. Atmet smēķēšanu, nomet svaru, sāk rūpēties par citiem. Whatever. Katrs savā galviņā uzbūvē ideālu un tad strādā, lai to sasniegtu. Un ir ok.

Un bija ok. Pēc manas apkārtējās sabiedrības principiem, es biju labāks cilvēks. Cilvēks ar lielāku pārdošanas vērtību. Un kāu brīdi man likās, ka tas padara mani laimīgu. Wrong.

Jo patiesībā man derdzās ārzemnieku skatieni. Man nevajag svešu roku piekārienus, es gribu ko pazīstamu, ko siltu, ko tikai manu. Man riebjas kolektīva dzeršana piedzeršanās pēc un mani tracina nelabums. Un es nespēju pieņemt, ka ļaujos tikt izmantota over and over again.

Es vairs negribu būt tas ‘es’, kas esmu piektdienās. Atvainojiet, vairāk nepiedalīšos, bet ja tomēr, tad tikai pa savam.