stranger to you

Pa ceļam uz mājām es atradu izmestu puķu pušķi uz trotuāra, netālu no parka. Puķes, kuru krāsas un vārdus es sen esmu aizmirsusi. Es pacēlu labāko, sarkanīgi zeltainu narcisi, un es domāju, kam to atdot. Bet tā būtu mirusi pirms es kādu satiktu. Es sāku domāt par to, cik sen man neviens nav dāvinājis ziedus, jo es neesmu tas meitenes tips, kas kaut ko dabū tikai tāpēc, ka to grib, un es domāju, ka gribu puķes, un es domāju, ka man vajadzētu to uzdāvināt sev.

Un tieši to es izdarīju.

/Vienreiz ļaut citiem runāt un necensties būt uzmanības centrā. To laikam sauc par ieklausīšanos. Šodien man vairāk patīk citu vārdi, nevis savējie. Šodien es neko prātīgu nevaru pateikt. Nevaru izteikt.

Beigu beigās, vārdi ir tieši tas – nekas.