stranger to you

Šodien ir pavasara diena, nevis piedauzīgs Maijs, kas plīst no puķu pārbagātības, šķiežas ar seksu un ziedputekšņiem. Šodiena ir piesūkusies ar pelēcību pāri laukiem un mājām. Marta saule, tikai mazliet lielāka par mirkšķinošu gaismas aci.

Esmu nonākusi pie secinājuma, ka tas, ko man vajag, ir mūza nevis spogulis. Dzīve, kas būs kā džempera adīšana, līnija pēc līnijas, process ar ārdīšanu un nepatikšanu, un sāpošiem pirkstiem.

Bet ziemā no tā būs silti, arī pēc tam, kad tas būs izmērcēts Marta dubļos. Tikai, lai pielaistu vārgo sauli pie ādas.

Pat atomkarš nevarētu šodien iznīcināt manu smaidu.