(no subject) @ 08:33 am
Naktī kabeļtelevīzijā dažkārt mutes aizbīdās no ritma kā vecās kung fu filmās, bet es esmu pārliecināta, ka savā pusmiegā tu to nepamanīji.
Ja tev bija gairlaicīgi, es tevi nevainoju, man arī bija, mēs ar lielāko prieku būtu paspējuši uz kādu filmu, aizgājuši vakariņās, apsmējuši dažus pieminiekļus, izveidojuši sniega kapsētu. Bet taisnību sakot, es baidījos no savas ģimenes, no pazīstamās izgāšanās, pat 1 am. “Jūs abi atkal staigājāt visu nakti”. Un man ir apnikuši peiļāvumi, dusmas, vainas sajūta. Bet tas nenozīmē, ka es esmu pietiekami drosmīga, lai kaut ko mainītu.
Ja tev bija gairlaicīgi, es tevi nevainoju, man arī bija, mēs ar lielāko prieku būtu paspējuši uz kādu filmu, aizgājuši vakariņās, apsmējuši dažus pieminiekļus, izveidojuši sniega kapsētu. Bet taisnību sakot, es baidījos no savas ģimenes, no pazīstamās izgāšanās, pat 1 am. “Jūs abi atkal staigājāt visu nakti”. Un man ir apnikuši peiļāvumi, dusmas, vainas sajūta. Bet tas nenozīmē, ka es esmu pietiekami drosmīga, lai kaut ko mainītu.
Poink | !