stranger to you


(no subject) @ 11:22 pm

It's really too bad. Pēdējās nedēljās manā džurnālii nekā nav. Es esmu tik aizņemta, un par to es rakstu. Par to, cik es esmu aizņemta.

Un saviem draugiem es stāstu par to, cik es esmu nogurusi.

Laikam es atrodos tieši uz pagrieziena. Un viss ir mazliet jokaini. Izņemot nodokljus.

Dinamiskāk. Aizraujošāk.

Un es priecājos par vēlēšanām. Un es bēdājos par kariem.

Dažreiz manas emocijas izliist kā spainis ar ūdeni. You know? Es esmu meitene. Un es uzstādu sev lielus mērķus. Skolā. Mājās. Attieciibās. Un es cenšos būt par sevi pārliecināta. Un jauka. Bet es nemāku.

Visu laiku es cenšos kaut ko uzrakstiit. Apsēsties un rakstiit. Bet es griežos uz riteņiem, runāju ar iespējām. Skrienu uz virtuvi pēc kafijas un cepumiem.

Vakardienas labākā dalja bija gulēšana tos pēdējos mirkljus pirms celšanās. Es tikai drusciņ pabiidiijos, lai dzirdētu viņu elpojam. Viņš vienmēr drusciņ pamostas, kad es celjos. Es cenšos pārāk netraucēt viņa miegu. Bet tas ir liels kārdinājums. Būt mieriigākai.
 
Poink | !