stranger to you

Es esmu apsēsta ar atbildēm uz jautājumiem, kuri neeksistē. Kad es biju maza, tas nozīmēja vilkt ārā no plauktiem 1981 gada enciklopēdijas un lasīt visu, ko es varēju atrast. Kad man bija 14 es nopirku visus Bītlu discus, ko varēju atrast. Es raudāju, kad Džons satika Paulu. Visas tās dzīves, kuras es neredzēju.

Tagad, godīgāka, es ievadu dažādus vārdu savienojumus Google, pirmās mīlestības vārdu un es nekad vairs nejutos tā kā tad, kad viņā pieskārās manam vēderam, un es priecājos, ka varu no tā atbrīvoties, priecājos, priecājos….

Daži paradumi mani neatstāju un es bāžu degunu vietās, kur nedrīkst. Es pati sev saku, neesi dīvaina, neesi dīvaina, un beigās es vienalga esmu dīvaina. Es nezinu kā reaģēt, kad es palieku traka, bet es zinu, ka es negribu nevienu sāpināt. Un es nevaru justices ērti, ja es neesmu droša par kaut ko.

I wish I wasn't such a freak.

Nav bieži, ka es neguļu. Es domāju – patiešām neguļu, nevis vienkārši slinkuma pēc neaizeju gulēt (kas notiek visu laiku). Pagājušonakt es iemigu tikai uz stundu. Mani sapņi jaucās ar atmiņām kā ūdenskrāsas, līdz kamēr viss bija pelēku atēlu jūklis.

Kāds, kas stāv uz mana durvju sliekšņa un saka, ka mani ienīst un

Puiša apskaušana vakarnakt un puiša apskaušana vairāk nekā pirms gada, un viņu ķermeņu atšķirības un

Mans spoguļattēls uzreiz pēc dušas ar miglu acīs un

Darbs ar datoru, vislaik f9 f9 f9 un

Tā nakts, kad es izsitu sienās caurumus un tas gads, kad es salauzu lietas un

Tā diena, kad mēs izlikāmies par iepriekšējās dzīves ēnām un es saindējos un

Kā es gribētu parunāt par to, kas mani patiešām uztruc.