stranger to you

pēdējās dienas ir bijušās kā kolāža, kas salikta no bērnības fotogrāfiju gabaliņiem, plānprātīgiem smaidiem un nelikumīgas mūzīkas, protams tikai labākās dziesmas.

I am recovering. no kā?

es esmu emocionāli un fiziski pārgurusi. viss, ko es gribu ir gulēt uz kaķa saspalvotā dīvāna ar pāris labām grāmatām un random disku fonā, something from my past, varbūt fantastiku, varbūt pēcpusdienas bibliotēkā, varbūt kaut ko iemācīties. varbūt.

bet protams, manai mātei nepatīk ideja par to, ka es vakarā ilgi skatos seriālus. viņa saka, ka viņa nevar darboties, ja es neesmu aizņemta. patiesībā, viņa cenšas sevi nodarbināt, lai viņai nebūtu jādomā. es neesmu strādājusi kopš septembra. un mana dzīve nav uzlabojusies, un man vēl ir jāsamaksā par universitāti, un patiešām, es vienmēr esmu bijusi diezgan nodarbināta, bet tā bija tāda klusa, mierīga aizņemtība.

money is nice, but...

ok. varbūt skatoties Lord of the rings reklāmu vēl ir pieņemams, ka kāds emocionāli sakāpināts cilvēciņš apraudās. bet vai ir pieņemams, ka cilvēks raud pie cocacolas reklāmas? I think not.

Italian Job nav slikts. pat tīri fine.

-ievērojāt kā delfi skaita līdz jaungadam atlikušās dienas, stundas, minūtes??
-tirgū var nopirkt gan kadiķu ogas, gan salviju, gan maziņos sīpoliņus, gan....visu ko.
-putenis, pilni mati ar sniegu.
-piparkūku mīkla cepeškrāsnī.