stranger to you

drako commented on sveshinieks's post:

Noslauki asaras un nomierinies.

Domā man ir kāds, kuram es tā varētu piezvanīt un kāds nu diži uzupurētos, lai tērētu savu laiku lai pabūtu ar mani?

Nonsenss.

Man ir tikai viens cilvēks uz pasaules, kurš manu zvanu neuztvers par apgrūtinājumu un tīri telefoniski es ar viņu varu izrunāties. Cerēt, ka viņa atbrauks un mani vēl diži žēlos klātbūtnē - nonsenss.

Visi pārējie, kam vien es uzzvanītu manu zvanu uztvertu, kā apgrūtinājumu sev, jo nav viņu spēkos mani uzklausīt un palīdzēt. Kur nu vēl palīdzēt ar savu klātbūtni un ...

Uz šīs pasaules brīnumi nenotiek. To jau es esmu sapratis sen. Kā reiz dažas dienas atpakaļ riktīgi gruzījos par to visu ... Gribējās visam atmest ar roku un atkal atgriezties savā čaulā ... pasūtīt visus pāris mājas tālāk, jo tāpat neko ne no viena neiegūšu ... tik vien kā no manis pozitīvās emocijas nosūks un aidā - tālāk savā dzīvē par mani atceroties tikai tad, kad ... nekad ...

Bet ... tā ir bezizeja ... padoties ... tā ir totāla bezizeja ... un kaut arī dvēselē ir tā smeldzīgi rūgtā apziņa "Mani neviens nemīl" es paceļu galvu augšā un eju uz priekšu. Pasaku sev, sevi mānīdams "Es mīlu pats sevi un citas mīlestības man nevaig" un eju tālāk ... citādi ...

Svadāk dzīvot nav iespējams :/

Turies saule ... ne tev vienīgajai ir vientuļi un grūti ...