stranger to you

sveshinieks:

vai Tev liekas, ka Tu raksti atklāti savā dienasgrāmatā? ja Tu vispār tādu raksti. es tā nedomāju. cilvēkiem liekas, ka viņi ir kādā filmā, un ka viņi ir varoņi. Tu uzņemies savu lomu savā traģēdijā, vai komēdijā, vai drāmā. mēs esam filmu izaudzināta paaudze. mēs salīdzinam SAVAS dzīves ar tām, kas risinās filmās. cilvēki cenšas sevi pasniegt noteiktā veidā, pat ja tas notiek tikai zemapziņā. lai cik ļoti es necenstos, es tomēr nespēju pārkāpt tam pāri. pat ja es apstājos, lai padomātu un PAMANU, ka manis rakstītais ietekmējas no tā kā cilvēki mani uztvers, es tomēr turpinu. varbūt es kaut ko apzināti izlaidīšu, lai arī tā būtu nenozīmīga detaļa. varbūt es kaut ko pasniegšu citādā gaismā, nekā tas ir bijis īstenībā. varbūt es kaut ko nepateikšu, jo uztraukšos, ka tas var kādu aizskart. īstajā rakstīšanā nav vietas tādām lietām. bet es neesmu bezsirdīga, tāpēc man nāksies to visu paturēt sevī.

Tev liekas, ka Tu to nedari? nemuļķo sevi. kurš varonis Tu esi?

And it's good that there is rain. It clears the month of your sorry rainbow expressions, and it clears the streets of the silent armies... so we can dance.
(c)Jim Carroll