Man ir liels prieks, ka manas vēlmes tiek ņemtas vērā. Ka neko neuzspiež un, ka atrod iespēju kā apvienot kaut ko, kas tuvs gan sev, gan man.

Man prieks, ka Annas terorizēšana beidzot sāk atmaksāties. Tas cilvēks tomēr ir tik ļoti nepieciešams organismam, tik nepieciešams man, par spīti tam, ka brīžam gribas viņai iespert pa pakaļu un ielikt stūrī, pateikt ko skarbu (ko es nekautrējos darīt) vai arī jebkādā citā veidā censties viņai ierādīt `īsto` vietu. :D

Man milzonīgs prieks, ka viss beidzot iet uz labu. Ne tikai man.

Un man prieks, ka ir pavasar`s.

Esmu gan pārgurusi, bet.. ar smaidu uz lūpām, prieka devu kunģī un.. Ak jel. ^.^ Vienkārši laimīga. Beidzot, pēc ilgiem laikiem.

Pie Merlina rozā apakšbiksēm, esmu izdziedināta un nāku ar mieru!

Šodien bij' alus un džins. Rītu būs Mokka ar pienu. Ko augošs cilvēks vēl var vēlēties? :)