Zini, ja tā godīgi tad neviens Tavus labos darbus nespēj novērtēt. Nē, ne jau tā kā es kaut ko baigi zinātu, bet neviens nespēj to novērtēt tā kā Tu vēlētos, lai novērtē un tur arī visa problēma slēpjas... ir divi iespējamie / reālākie risinājumi - 1) Tik tiešām nelabo neviena attiecības, lai paši kuļas kā māk 2) Turpināt citiem palīdzēt, bet negaidīt neko pretī. Saproti to, ka visi kam Tu esi palīdzējusi nokārot attiecības un palīdzi vēl joprojām Tevi novērtē kā cilvēku, novērtē to ko Tu dari, bet cilvēks ir tāda būtne kura pierod, jā arī pie labā, pierod pie Labu Labās kura atnāks un nokārtos ja kaut kas būs samežģījies un Tu jau tajās attiecībās ieej tik tālu, ka tālāk viņi jau bez Tevis nevar... Es vienkārši to zinu no savas pieredzes'. Esmu bijis zibensnovedējs, draņķīgs un labs savedējs, attiecību kārtotājs utt., bet pienāk brīdis, kad sāc tā spriest - da priekš kam man tas, jo mani kā cilvēku tāpat vērtē labi, draugi viņi man paliks neskatoties ne uz ko utt., bet tad atkal nāk nākamais gadījums un Tu izdari kaut ko labu citu attiecību labā, gruzot sevi patiesībā, sev nodarot pāri un atkal gaidi kaut ko, bet reizē priecājies par to, ka Tu dari labu un apziņa silda... piedod, ka vispārinu jo es par sevi runāju, es vienkārši no tā, kas man ir teikts un no tā ko saki esmu nopratis, ka ar
Tevi un mani ir diezgan līdzīgi bijis, vai ir līdzīgi... protams varu kļūdīties... Varbūt pamēģini profilaksēt sevi un pārstāt būt Labu labā? Nedaudz, paskaties kā jūties tad...