es arī brīžam tā domāju - ka neko neredzu. bet citreiz var redzēt kkādas jūtas otram vai kkā tā.

manuprāt, ja es ilgstoši būtu viena pati es ar sailgotos, bet... šobrīd "tāds ir noslēgta cilvēka liktenis".. xD Mājās es nerunāju nemaz, atbildu īsi, kodolīgi, lakoniski, aši pārlecu uz pretjautājumiem.. Man ir nepatīkami kkā ar ģimeni runāt, pat nezinu kādēļ. :/
Vismaz mājās.. šobrīd vienai ir labāk.