Es nezinu kādēļ, bet sapņoju par Osvaldu. Cilvēku, kuru neesmu satikusi gadu, ar kuru nekad neesmu diezko daudz komunicējusi, un tomēr... cilvēks, kas man traki dziļi iespiedies sirsniņā man nesaprotamu iemeslu dēļ.
Īsti līdz galam neatceros sapņa nianses, jo pēc pamošanās uzreiz nepierakstīju, bet.. šai visai rindkopai doma tāda, ka esmu pārsteigta, ka mana zemapziņa arvien domā par viņu, atceras un negrib aizmirst.