Ķirsīts
23 Decembris 2008 @ 02:05
 
Tas ir dīvaini - tikai beigās domāt par sākumu. Kad vairs nekas nav atgriežams, nekas nav maināms.
Es nobirdināju tikai divas asaras visiem redzot, jo esmu tak stipra, bet patiesībā man vienkārši bija vajadzīgs laiks, lai sagremotu, ka redzu viņu pēdējo reizi, ka viss kas man ir palicis, ir tikai atmiņas vien.
Man netīk skatīt vaigā nāvi. Tas sāp.