Ķirsīts ([info]sveces_liesma) wrote 23. Decembris 2008, 02:05
Tas ir dīvaini - tikai beigās domāt par sākumu. Kad vairs nekas nav atgriežams, nekas nav maināms.
Es nobirdināju tikai divas asaras visiem redzot, jo esmu tak stipra, bet patiesībā man vienkārši bija vajadzīgs laiks, lai sagremotu, ka redzu viņu pēdējo reizi, ka viss kas man ir palicis, ir tikai atmiņas vien.
Man netīk skatīt vaigā nāvi. Tas sāp.
 
( Read comments )
Post a comment in response:
No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.