Ķirsīts
08 Septembris 2008 @ 00:37
 
Sajūta ir sireāla, bet laba. pārāk laba, lai liktos īsta. Brivība. Miers. Prieks.
Jā, jā, tieši par to pašu, kas iepriekš smacēja, žņaudza un mocīja. Atskatos un smejos.
Šobrīd ir labāk kā jebkad. Kad viss ir pateiks (un reizē nekas), kad viss ir zināms, nu rodas sajūta, ka tas mani vairs neskar, ka esmu cita, ka tas nav noticis ar mani.
No vienas puses tā ļoti, ļoti jokaini, bet no otras - man prieks, ka ir prieks, nav asaru, nav skumju un bēdu.
Rīgas Mōna.. man gan riebjas, ja mani salīdzina ar kādu citu, tomēr šobrīd man liels prieks. Liels jo liels. Un no visas sirds.

Brīva, jauna un smaidīja. Vēl kaut kas klāt šeit niedienas. Un iepūtiet man visi labi dziļi. Kāpēc? Tāpat. ^_____^

Pōhujs pilnīgs. Par sevi tai skaitā. :))
 
 
Garastāvoklis: duper-super-trupr.
Mūzika: Paula Ķiete - Paldies mīļie
 
 
Ķirsīts
08 Septembris 2008 @ 23:27
 
Nogurdinoša diena, bet laba.
Ja vien nebūtu bijis tāāāāds lietus, Svens un Agnese, Liene, Džastins un pārējie butu redzējuši kas es par cacu augu, bet nu neko. Atliek tikai gaidīt nu. :D

Darbā šodien guvu traumu. Stulbais Sergejs. Man vnk vemt gribas ikreiz, kad viņš mani sabužina, pabaksta un vispār man pieskaras... āāāā un tas smīniņš gribošais šķebina vēl vairāk.. (bet vismaz no viņa ir iespējams aizbēgt un tik traks kā alīna ar nav). xD

kas vēl? Man rīt ir dubultā matene. Jebal. Jebal. Jebal...