Sajūta ir sireāla, bet laba. pārāk laba, lai liktos īsta. Brivība. Miers. Prieks.
Jā, jā, tieši par to pašu, kas iepriekš smacēja, žņaudza un mocīja. Atskatos un smejos.
Šobrīd ir labāk kā jebkad. Kad viss ir pateiks (un reizē nekas), kad viss ir zināms, nu rodas sajūta, ka tas mani vairs neskar, ka esmu cita, ka tas nav noticis ar mani.
No vienas puses tā ļoti, ļoti jokaini, bet no otras - man prieks, ka ir prieks, nav asaru, nav skumju un bēdu.
Rīgas Mōna.. man gan riebjas, ja mani salīdzina ar kādu citu, tomēr šobrīd man liels prieks. Liels jo liels. Un no visas sirds.

Brīva, jauna un smaidīja. Vēl kaut kas klāt šeit niedienas. Un iepūtiet man visi labi dziļi. Kāpēc? Tāpat. ^_____^

Pōhujs pilnīgs. Par sevi tai skaitā. :))