Cilvēki ir stulbi. Reizēm.
Es jau nesaku, ka pati neesmu stulba, jo esmu, bet ne jau tik ļoti... o.O

Vispār man pamatīgi riebjas, ka man uznāk besis tad, kad visi pārējie ir sapļaukāti ar salātlapām un jūtas labāk.
Anna, Svilpe, ***** un ******. Reiz pa reizei gribas to mazo "paldies", ka esmu pavadījusi entas stundas, lai viņiem atkal ir labi. Bet okey.. iztikšu kā ir.

Muļļas tie cilvēki. daudz ko dara tikai, lai būtu kruti. Riebjas, ka šitā moca un par velti. aizmirst, ka otrs nav no akmens un zem krūts tam otram ar ir pukstoša sirds.
Cilvēks bez sirdsapziņas, vainas apziņas, kas nodarījis tik pretīgas lietas... lai pūst tai smirdoņā, savā nākotnes sapņu mājā..

Man ir katastrofāli vajadziga jūra, smiltis un miers, kāds, kas vnk ir blakus, kad vajag. Bez zemteksta, bez īpašām saitēm...

Morālās pohas ir ievilkušās un radījušas jaunas problemas, bez kuram varēja arī iztikt. Pietiek reiz sapņot, meitēn, pietiek.

Lietus līst un izēd man dvēseli. nekas, ka smaidu un smejos, nekas, ka esmu tur, kur man jābūt.. Pie velna, es jūtos kā emo un tas sūkā. dziļi.

Šovakar es iešu gulēt un ceras, nedaudz ilgāk kā pēc mēnesa man būs nauda par ko nopirkt laimi. Biļeti uz jūru ar akmeņainu krastu. Es beidzot atcerējos, kur tāds bija.

Kadēļ dvēselei plāksteri nemaz nav tik viegli piemeklēt? un izlavētajā mēness aptiekā to nevar nopirkt?

Pirmā darba diena iesākās tā, ka likās, ka nebūs lemts. Autobusu nokavēju par minūtes trešo daļu, dokumentus atstāju mājās, nodokļu un sanitāro grāmatiņu nemaz nebiju vēl uztaisījusi. Šķita, ka ziepē būs, bet izvērtās viss labi.
Iedeva man tās "krutās" bikses, uzvilku jaunās kurpes, ar kurām jutos kā pīle uz ledus pa slideno grīdu, jo viss TĀ slīdēja un es vien manevrēju gar daudzajiem cilvēkiem, pienesot visu vajadzīgo, un vēlāk mazgājot grīdas un cenšoties nepakrist uz flīžotās grīdas un izgāzties jau pašā sākumā.
Tur viss jādara zibenīgā ātrumā un tas izslēdz iespēju visu darīt kārtīgi. Nedaudz nostājos pret saviem uzskatiem, tomēr darba paturēšanas dēļ es varu arī pārkāpt tiem pāri.
Darbu dabūju, jā. Vairāk laikam šobrīd neko nevajag.

Pēc tām pāris stundiņām, ko nācās pastrādāt es biju tik nogurusi, ka teju ar pēdējiem spēkiem aizdevos līdz poliklīnikai, kur izmantojot kukuļošanas paņēmienu, uzpirku vienu ārsti, lai šī man sataisa sanitāro grāmatiņu. ;D Nu ko... pa vakardienu esmu izstaigājusi e-tos kabinetus un pārbaudījusi savu veselību - vismaz tā raxtīts man grāmatiņā.

Pagulēju nedaudz un tad - Dzelzs Vilks. :)) Viena jauka latvju grupa.
Diezgan kuplu skaitu ar "mūsējiem" savācām un bija jauki. Jā, protams, es atkal biju "aukle" un vāķīju kādu, kura alkohola līmenis asinīs bija desmitiem stabiņu augstāks kā man un, nu jā.. Bet ar Valdi arī pirms tam kārtigi papļāpājām. Izrādās, mums ir vairāk kopīga kā man šķita un izrādās, ka diezgan daudz par ko var papļāpāt.
Laikam atkal lēnām atgūstu savu "komunikablā cilvēka" statusu.

Salabām ar Zani. Aizgājām papļāpāt un nu jā.. Lai gan es nejutos labāk, kad biju lielos vilcienos visu pateiktu, bet kā liels dranķis, tomēr, cerams, ka tas viss palīdzes un varēs atgūt ko līdzigu tam, kas bijis pirms vairāk kā pus gada. I hope so.

Viņš manā klātbūtnē bija tik sakautrējies, ka es iekšēji smējos. :D Acīmredzot, ne es vienīgā jutos neērti par to, kas gadijās 6dien. :D lol.

Bija milzonīgs prieks satikt Lauri, Krišu, Valdi, Ilanu un vēl pāris sen neredzētus cilvēkus, un protams, bija prieks pavadīt laiku kopā ar visiem tiem, kurus izdodas satikt biežāk. :)
Lietus bija grandiozs un man atkal ir klepus xD Uz mājām vakar, domājot, ka sabrukšu, devos apmēram 30min no trolejbusa pieturas. (sick)
Morāle: pat, ja negribas ēst, pa dienu ir nepieciešams kaut ko ieēst. xD Kaut ko normāli ieēst.. xD