Šodien Marta teica, ka apskaužot mani. Par ko gan? Tur nav ko apskaust, jo.. nekā nav. Īstenībā, pat nesaprotu, kāpēc es viņai izstāstīju. Kāpēc gan es vispār, pēdejā laikā esmu pateikusi 2viem cilvēkiem, kuri bez šīs info varētu arī iztikt..

Es esmu slima. man ir briesmīgs šņupis un sāp kakls [gan no iekšas, gan no āras]... + es knapi varu paiet. :D jau atkal esmu superīgs invalīds, tāpēc neviens nebrīnās, ja kavēšos, jo mani pārvietošanās tempi ir iespaidīgi un es izmantoju savu slepeno ieroci - gliemežu ātrumu. xD Skats kā es "ielecu" trolejbusā, man liekas vispār ir zelta kalnu vērts. XDD Jūtos kā viens no pensionāriem. va vellos.
Šodien gribēju braukt uz traumpuktu, ja ne pēc pret-sāpju zālēm, tad pēc kāda ģipša gabala vai kruķa gan xD
Smieklīgākais tas, ka senči arvien neko nezin, jo.. nu kam gan iedot lieku tematu, par ko uz mani pukoties un visu pārējo..
No učenes dabūju saiti un rīt uz skolu iešu ar svārkiem xD problēma atrisināta uz kādu laiku...
+ lai sagādātu man vēl lielāku škrobi, šodien sportā skuķi spēlēja futbolu un es nēēē.. >< Vēkšš..

Izdomāju, ka nezvanīšu.

"Pat tad, ja neesmu Tava princese, Tu tik un tā esi mans princis"... - atbilstošs teksts tika atrasts... Taisni riebjas xD

Ēdu cepumus. xD Dzeru tēju, lasu "Džomeo un Ruljeto" (jebšu kā pareizi jāsaka: Romeo un Džuljeti), klausos Joan Osbourne - What If God Was One of Us" un domāju (as always)..

Saraxtījos ar Didzi iekš YouTubes [laikam grūti dr.lv vai skype].. Netikšu uz viņa koncertu. :/ Nožēlojami.
Saša man šodien atsūtīja 6šas vēstules uzreiz. Vairs no dr.lv ārā dzēsties negribu. man beidzot arī tur kāds raxta :D
Bērziņs arī. o.O
Man raxta visi citi, tikai ne tas, kuru patiesi gribētu... :/
_______

Atcerējos par Kūļa [biezās filosofijas grāmatas autors] atbildi uz jautājumu "Kā var zināt, ka šī pasaule ir īsta? Ka šis nav tikai maza bērna sapnis, no kura kaut kad mēs pamostamies?".. dzirdot, es gandrīz apgāzos. Agrāk es reiz sev ar uzdevu tādu jautājumu. ;D Pierādīt jau nevar.
_______

If God had a name, what would it be
And would you call it to his face
If you were faced with him in all his glory
What would you ask if you had just one question

Kāpēc es klausos šādas dziesmas? ja reiz esmu neticīgā? Labi, es filosofijas stundā argumentēti pamatoju Dieva eksistenci, tomēr.. Tāpēc, ka man tas bija jādara, ne tādēļ, ka to vēlējos..
Atgriežoties pie "Dieva"..
Man prātā visu laiku paliek Osvalda acis, balss, kad gājām līdzās uz Hansabanku cauri baznīcas pagalmam.. Runājām par reliģiju, par to, ka tā ticība kam augstākam, tomēr kaut kādā ziņā nomierina, palīdz un tā..

Vakar nakti noskatijos "Džordžijas likumu".. Tagad domāju par: "nenēsā tā Kunga vārdu velti".. Un domāju aiziet uz baznīcu. Tā vienkārši, papētit kādas sajūtas manī tā raisa..

No otras puses, man ir jūra. Jūra, kurai uzticos, kura manā apziņā ir Dieva vietā un pie kuras es nāku, kad gribu, nevis katru 6dienas dievkalpojumu. Tai skatoties, manī iegulstas miers, pat tad, ja zini, ka tā paņēmusi tūkstošiem, iespējams pat miljoniem cilvēku dzīvību.. 3x gandriz arī manu, bet.. kāpēc tā mani tik ļoti saista? Tik ļoti, ka atpakaļceļa nav.
Jūra.... Gribtu būt nāra. tur, zem ūdens, viņām ir tāda brīvība.. tur nav nodevīgi cilvēki, tur nav skaužu, ākstu un zagļu, tur nav mīlestības.. Vien mīlestiba pret ūdeni, pērlītēm, gliemežvākiem, jūras dzelmi..
Nē, nemirstību es nekādā gadījumā negribu, bet.. īsu mūžu dzelmē gan.. Sāļā, sāļā jūrā, kur ūdens silts..

..un viņa atvēra acis.
Meitene, pavisam noteikti, bija aizsapņojusies.. Nomoda sapnis reizēm ir tas bīstamākais. Bet šis bija kas vairāk - nomoda murgs. Nakts murgs, kas izsapņots domājot par visu un neko.

Var jau būt, nekas no tā, kas te teikts, nav jāņem burtiski.. Šīs ir tikai saraustītas domas, kas izliktas klabā, bet..

Nu ko.. esmu gatava rītdienas uzstāšanai. Tīrs teātris veselas divas stundas. Tiesas prāva ar bībeli un tiesnešiem, zvērinātajiem, prokuroru, advokātu, lieciniekiem un apsūdzētajiem.
Sākumā es biju aptiekāre, kas pārdevusi indi aptiekā nabaga Romeo, bet nu - esmu Džuljetes aukle, kuras lolojums un mīļākais no uzaudzinātajiem bērniem ir miris.. :(
Es jau tagad jūtu, ka pēc šī pasākuma [kuram nav bijis ne ģenerālmēginājums, nedz arī kāds cits mēģinājums] es varētu apsvērt domu par iestāšanos kādā teātra pulciņā. Galu galā, esmu dzimis ar aktiera dotībām... ;D

Par skolu vēl varu piemetināt to, ka... esmu pamatīgi vīlusies sevī. Lai gan nesekmīgu priekšmetu man nebūs.. Atzīmes būs labas tikai tiem priekšmetiem, kurus es neciešu acu galā.. Bet maniem mīļākajiem.. ak jel..

Rītdien beidzot jābrauc uz centru. esmu tik šausmīgi sanīkusi pa māju dēļ "nepakļāvigās" kājas un veselības traucējumiem, ka esmu pamatīgi sailgojusies pē draugiem...

Šodien biju šokā par Barašiku.. o.O Cilvēks, kurš vēlas dabūt smadzeņu satricinājumu, lai tikai nebūtu jākārto eksāmeni,.. xD Un šis "kāds", kuram vajadzētu Barašikam iebliezt pa galvu, tika izvēlēts Zachs.. o.O
Miers, miers.. par laimi, ideja tikta atmesta.. Bet murgs kkāds.