Ēdu cepumus. xD Dzeru tēju, lasu "Džomeo un Ruljeto" (jebšu kā pareizi jāsaka: Romeo un Džuljeti), klausos Joan Osbourne - What If God Was One of Us" un domāju (as always)..
Saraxtījos ar Didzi iekš YouTubes [laikam grūti dr.lv vai skype].. Netikšu uz viņa koncertu. :/ Nožēlojami.
Saša man šodien atsūtīja 6šas vēstules uzreiz. Vairs no dr.lv ārā dzēsties negribu. man beidzot arī tur kāds raxta :D
Bērziņs arī. o.O
Man raxta visi citi, tikai ne tas, kuru patiesi gribētu... :/
_______
Atcerējos par Kūļa [biezās filosofijas grāmatas autors] atbildi uz jautājumu "Kā var zināt, ka šī pasaule ir īsta? Ka šis nav tikai maza bērna sapnis, no kura kaut kad mēs pamostamies?".. dzirdot, es gandrīz apgāzos. Agrāk es reiz sev ar uzdevu tādu jautājumu. ;D Pierādīt jau nevar.
_______
If God had a name, what would it be
And would you call it to his face
If you were faced with him in all his glory
What would you ask if you had just one question
Kāpēc es klausos šādas dziesmas? ja reiz esmu neticīgā? Labi, es filosofijas stundā argumentēti pamatoju Dieva eksistenci, tomēr.. Tāpēc, ka man tas bija jādara, ne tādēļ, ka to vēlējos..
Atgriežoties pie "Dieva"..
Man prātā visu laiku paliek Osvalda acis, balss, kad gājām līdzās uz Hansabanku cauri baznīcas pagalmam.. Runājām par reliģiju, par to, ka tā ticība kam augstākam, tomēr kaut kādā ziņā nomierina, palīdz un tā..
Vakar nakti noskatijos "Džordžijas likumu".. Tagad domāju par: "nenēsā tā Kunga vārdu velti".. Un domāju aiziet uz baznīcu. Tā vienkārši, papētit kādas sajūtas manī tā raisa..
No otras puses, man ir jūra. Jūra, kurai uzticos, kura manā apziņā ir Dieva vietā un pie kuras es nāku, kad gribu, nevis katru 6dienas dievkalpojumu. Tai skatoties, manī iegulstas miers, pat tad, ja zini, ka tā paņēmusi tūkstošiem, iespējams pat miljoniem cilvēku dzīvību.. 3x gandriz arī manu, bet.. kāpēc tā mani tik ļoti saista? Tik ļoti, ka atpakaļceļa nav.
Jūra.... Gribtu būt nāra. tur, zem ūdens, viņām ir tāda brīvība.. tur nav nodevīgi cilvēki, tur nav skaužu, ākstu un zagļu, tur nav mīlestības.. Vien mīlestiba pret ūdeni, pērlītēm, gliemežvākiem, jūras dzelmi..
Nē, nemirstību es nekādā gadījumā negribu, bet.. īsu mūžu dzelmē gan.. Sāļā, sāļā jūrā, kur ūdens silts..
..un viņa atvēra acis.
Meitene, pavisam noteikti, bija aizsapņojusies.. Nomoda sapnis reizēm ir tas bīstamākais. Bet šis bija kas vairāk - nomoda murgs. Nakts murgs, kas izsapņots domājot par visu un neko.
Var jau būt, nekas no tā, kas te teikts, nav jāņem burtiski.. Šīs ir tikai saraustītas domas, kas izliktas klabā, bet..
Saraxtījos ar Didzi iekš YouTubes [laikam grūti dr.lv vai skype].. Netikšu uz viņa koncertu. :/ Nožēlojami.
Saša man šodien atsūtīja 6šas vēstules uzreiz. Vairs no dr.lv ārā dzēsties negribu. man beidzot arī tur kāds raxta :D
Bērziņs arī. o.O
Man raxta visi citi, tikai ne tas, kuru patiesi gribētu... :/
_______
Atcerējos par Kūļa [biezās filosofijas grāmatas autors] atbildi uz jautājumu "Kā var zināt, ka šī pasaule ir īsta? Ka šis nav tikai maza bērna sapnis, no kura kaut kad mēs pamostamies?".. dzirdot, es gandrīz apgāzos. Agrāk es reiz sev ar uzdevu tādu jautājumu. ;D Pierādīt jau nevar.
_______
If God had a name, what would it be
And would you call it to his face
If you were faced with him in all his glory
What would you ask if you had just one question
Kāpēc es klausos šādas dziesmas? ja reiz esmu neticīgā? Labi, es filosofijas stundā argumentēti pamatoju Dieva eksistenci, tomēr.. Tāpēc, ka man tas bija jādara, ne tādēļ, ka to vēlējos..
Atgriežoties pie "Dieva"..
Man prātā visu laiku paliek Osvalda acis, balss, kad gājām līdzās uz Hansabanku cauri baznīcas pagalmam.. Runājām par reliģiju, par to, ka tā ticība kam augstākam, tomēr kaut kādā ziņā nomierina, palīdz un tā..
Vakar nakti noskatijos "Džordžijas likumu".. Tagad domāju par: "nenēsā tā Kunga vārdu velti".. Un domāju aiziet uz baznīcu. Tā vienkārši, papētit kādas sajūtas manī tā raisa..
No otras puses, man ir jūra. Jūra, kurai uzticos, kura manā apziņā ir Dieva vietā un pie kuras es nāku, kad gribu, nevis katru 6dienas dievkalpojumu. Tai skatoties, manī iegulstas miers, pat tad, ja zini, ka tā paņēmusi tūkstošiem, iespējams pat miljoniem cilvēku dzīvību.. 3x gandriz arī manu, bet.. kāpēc tā mani tik ļoti saista? Tik ļoti, ka atpakaļceļa nav.
Jūra.... Gribtu būt nāra. tur, zem ūdens, viņām ir tāda brīvība.. tur nav nodevīgi cilvēki, tur nav skaužu, ākstu un zagļu, tur nav mīlestības.. Vien mīlestiba pret ūdeni, pērlītēm, gliemežvākiem, jūras dzelmi..
Nē, nemirstību es nekādā gadījumā negribu, bet.. īsu mūžu dzelmē gan.. Sāļā, sāļā jūrā, kur ūdens silts..
..un viņa atvēra acis.
Meitene, pavisam noteikti, bija aizsapņojusies.. Nomoda sapnis reizēm ir tas bīstamākais. Bet šis bija kas vairāk - nomoda murgs. Nakts murgs, kas izsapņots domājot par visu un neko.
Var jau būt, nekas no tā, kas te teikts, nav jāņem burtiski.. Šīs ir tikai saraustītas domas, kas izliktas klabā, bet..
Mūzika: Joan Osbourne - What If God Was One of Us
iečukstēt