Reizi pa trijiem gadiem arī es ierados uz Annas dzimšanas dienu, kas, savā ziņā, ir arī mana. hihi. xD
Lai nu kā, bija jauki aizvadīta diena. Tiešām, pat ar to visu, ka grūtnieču čīkstēšana un garstāvokļa maiņas ir brīžam neizturamas.
Paspēlējām biljardu, pēc tam atnācām līdz manai sētai un uzcepām daudz, daudz gaļas, piestūmām kuņģīšus un vēl pēc tam gājām pie Annushkas ēst torti.

Margitu un Jolantu, savā ziņā, iepazinu ļoti `citādā` gaismā. Redzētais man patika. Ļoti draudzīgas meitenes. Jauki.
Andrejs, fuckin nosauļojies, parādīja sevī arī tikai no labās puses un tāpēc man arvien nav skaidrs, kā viņš var būt ar pretīgu raksturu pēc Annas vārdiem.
Anna pati jutās diezgan omulīgi un Artūrs kā vienmēr klusītēm sēdēja līdzās, piebilzdams kādu vārdiņu vien tad, kad juta to par vajadzīgu. Viņam ar Annu nebūs viegli, jo.. tik dažādi, ka ārprāts, bet viņš neizskatījās nelaimīgs. Tas priecē.

Un Litiņš mani vienkārši... *cute*. Tik stulbi, kad nav kredīts un nevari atbildēt uz sms vai pazvanīt. Kamēr es biljardu spēlēju, viņa atnāca pie manis mājās, lai atnestu zemenes. Tik *cute, cute, cute* draugs. Žēl, ka neiznāca viņu satikt, jo es tikai tagad atgriezos mājās. Tas cilvēks ir zelts, jo tik jaukas sajūtas izraisīt man ir.. fenomens.

PS. wahahahahā, mana mēle ir unikāla. :D Bleķis ir atpakaļ vietā pēc entajiem mēnešiem. Sajūta dīvaina, ka atkal kaut kas mutē. xD