- "Laika ceļotāja sieva". Biju domājusi, ka filmu skatīšos vien tad, kad būšu izlasījusi grāmatu.. bet zinot man spēju koncentrēties pēdējā laikā, nav īsti jābrīnās, ka atmetu grāmatai ar roku pusiesāktai. Filma tāda, laikam pat jāsaka, laba. Lai gan man vajadzēja pa vidu ņemt vairākas pauzes kā jau visam. xD
- Cigaretes beigušās. Plaušiņa niez.. :D
- Rīt no darba beidzot brīvdiena. Pārmaiņas pēc, ceru, ka nepazvanīs un neizsauks. Gribu satikt kādus cilvēciņus - draugus! Man liekas, ka, ja es pazaudētu pavisam arī viņus, es mierīgi varētu doties īstenot savu sapņu lidojumu! xD No otras puses, šobrīd nauda būtu vajadzīgi pavisam izmisīgi un, ja man pazvanīs, būs vien jāpiekrīt.

"Cilvēks ir radīts, lai nestu savu krustu, tāpēc viņam doti stipri pleci. Var izturēt bezgala daudz, ja nav zaudējis cilvēku sevī. Viņš var dzīvot bez cerības, bez draugiem, bez grāmatām, pat bez mūzikas, kamēr vien vēl spēj klausīties savās domās, putna dziesmās aiz loga un jūras tālajā balsī." / Aksels Munte [Mans mīļākais citāds nu jau gadsimtu. Pēdējā laikā atgādinu sev, nevis lai iedrošinātu, bet, lai saprastu vai esmu zaudējusi cilvēku sevī].

...pasaku, kas patiesībā ir skumjš stāsts par cilvēku, par to, kādu vietu kopā un katrs atsevišķi ieņemam šajā pasaulē un visā, kas notiek. Mēs esam aktieri uz lielās dzīves skatuves, tieši tādēļ arī pārāk daudz tēlojam un ļaujam, lai apkārtējie mūs redz tādus, kādi neesam, dzīvojam dzīvi spēlējoties.
[Un uzduroties nejauši šādam citātam man gribas domāt beidzot, ka pēdējais laiks pienācis man iepazīties ar `Mazo Princi` privāti].