Dīvaina diena. Sākās ar braukšanu, kurā gāja gļukaini. Mārtiņa pārvākšanās pēc tam, 5-īša maksāšana kontrolei, sviestā saiešana, dejošanas autobusa pieturā, nepārtraukti galvā skanošas dziesmas ritms, māsīcu `tusiņš` pie manis un nepārtraukta gaisā plivināšanās..
Pilnīgi bezjēdzīgi, savā starpā nesaistīti notikumi. Laiks skrien, smēķēt gribas, bet sēdi uz vietas un neko nesaproti, neko nedari. Vārdi plūst visapkārt, bet līdz apziņai nekas nenonāk. Domā tikai par vārdiem, par skatieniem un smiekliem. "Tu esi traka" - visu laiku atbalsojas galvā. "Nē, ne jau sliktā nozīmē".; "Tu esi perversa!"; "Balta un pūkaina kā.. Kas ir balts un pūkains?" Atsevišķi izrauti vārdi no konteksta, pilnīgs bezsakars.
"Tev vajag biežāk šitā. No tevis plūst siltums un daudz pozitīva."
"Tad sildies!"
Mana dzīvīte stāv uz vietas, nekas nenotiek. Tā tikai griežas un griežas ap vieniem cilvēkiem, vieniem vārdiem, vienām domām. Pazaudēts laiks, iztērēts spēks, sajaukts prāts.