Brīnumainā kārtā atklāju, ka esmu nedaudz satraukusies par rītdienu. Piemēram, šodien no manis izskanēja tāds jautājums "Ko lai es rīt velku?", kas laikam nozīmē, ka tomēr sievišķie (saprātīgie) hormoni manā miesā vēl kaut nedaudz tomēr ir un es tomēr neesmu tik pohujistisks īpatnis kā man šķita.
Lai nu kā, patīkama atziņa ir tāda, ka brīvlaiks ir iesācies visnotaļ mierīgi un es izbaudu nelielo atpūtu. Varētu teikt, ka drīzumā man aptrūksies jauno filmu, ko skatīties, kas nozīmē, ka būs jāiziet atkal sabiedrībā.

Lai nu kā, jūtos diezgan vīlusies atklājumā, ka biļete uz `AB Positivus` maksā Ls 29, kas nu ir tāds kā neliels šķērslis tam, ka es tur varētu ierasties. ņemot vērā, ka praktiski pēc nedēļas ir arī BBP.. tas laikam nozīmē, ka man no šiem diviem festiņiem būs jāizvēlas tikai viens un tas pats viens ir visai apšaubāms. Damn it!

Tāpat es sapratu arī to, ka man visai strauji tuvojas dzimumdiena.. Lūk tas ir šausmīgi.. Es laikam atklāju, kādēļ man pēkšņi dzimšanas diena šķiet tik, varētu teikt pat, biedējoša..
"Es kļuvu vecāka ik dienas, bet šoreiz bija citādi, vēl ļaunāk - to varēja saskatīt. Man bija astoņpadsmit gadu.
Un viņam to nekad nebūs."
Uzšķirt grāmatā šādas rindas pavisam nejauši laikam nemaz nav tik nejauši. Lai nu kā, es beidzot vēlos saprast, kad es tikšu vaļā no pagātnes? Kad būs tas laimīgais mirklis, kad es 5dienas varēšu izbaudīt pilntiesīgi un es varēšu priecāties par diviem, ne tikai skumt.. Mani nospiež tas, kam nevajadzētu nospiest un nospiež par ilgu - daudz par ilgu nekā vajadzētu!