Aizbrauca mans mīļotais vīrietis....
Un mājās būs tikai pēc nedēļas ....
Ak .... Sāpe...
Nekas vismaz dzīvoklis stāvēs kārtībā:))))
Bērns ir godīgi sagatavots doties pretīm jaunajam mācību gadam...
Mums ar viņu bija tik jautri ka gandrīz apgāzām dažus no pilnajiem veikala plauktiem... Tad mums būtu sanācis kā spēlē POLTERGEISTS ...
Bet Maximā ir tik daudz suuuuuu.... par smieklīgām cenām , bet vienalga suuuu ir suuu arī par smieklīgu cenu:))
Un vispār par daudzām situācijām nu jau man nāk smiekli:))))
Veiksmi ka Jums visiem ....
Un jautras iepirkšanās uz 1. Septembri.....
Un tiem kas vēl nav sākuši savus mīļotos gatavot uz 1. septembri....
Varu apgaismot... ka rindas uz grāmatām aug ne pa dienām , bet pa stundām.... un būs vēl trakāk.....
Un ir dažas grāmatas , kuras vairāk nemaz pārdošanā nav... Es nesaprotu vai tad valsts statistiku nemaz neveic, cik vienā mācību gadā sāk mācities pirmklasnieki un kāds daudzums ir citās klasēs....
:)))))
Kāpēc tik ļoti vēlos savu māju... Lai varētu tā kā vakar ... Sēdēt tumsā šūpuļkrēslā, klausīties siseņu čīgāšanu un vienkārši baudīt burvīgo vakara un ziedu aromātu .... Atpūsties no ikdienas steigtas un nedomāt vienkārši neko ...
Svaigs gais un Priežu smarža, kas sajaukusies ar apkārtziedošo puķu reibinošo aromātu:)
Jau ilgu laiku nevaru aizmigt, domāju ka vakar aizmigšu šajā jaukajā dabas idillē ... nekā... zibens un pērkons izjauca manus plānus....
Tad pulksteņa dzeguze nokūkoja trīs reizes ... un tad iestājās klusums... un miers ...
Sāk zīmēties skaidra bilde kas un kā, tas priecē...
Atrastas atbildes uz ļoti daudziem jautājumiem...
Skaidrība sirdī un dvēselē:))
P.s. Vakar izrādījās ka mans bērns ir traumatisks un pat ļoti ...
Saskaitīju, ka jau šogad trešo reizi braucām uz traumām...
Viņam tiešām ir talants :)))
Ceļš pēc lietus... vieglītēm dūmaka kāpj no tikko pielijušām pļavām ... Circeņu čīgāšana.... Tumsa ... Vēja šalkoņa ... un tālumā dzirdama un jūtama jūra ...
Migla visapkārt un tikai kūņojoši silueti miglā... un priecīga bērnu čalošana...
Atkal ceļš ... kūpoš, pēc lietus.... migla... migla ... un naksnīgā pilsētā....
....dzīve:)....
Pareizāk sakot, ieguvusi vēl ļaunāku nokrāsu kā vakar....
Kāpēc jāliek uz melnā?
Tagad tikai pieņemt pareizo lēmumu.....
Tikai kurš ir pareizs?
It kā jau nojauta ir....
Labi , tagad tāpat neizdomāšu ...
Rīt ar vēsu prātu saliks ka uz papīra un tad būs redzams .....
KĀLAB PASAULĒ IR PUĶES?
TIKAI TĀLAB, LAI ZIEDĒTU:))))))
Jo skaljaaka muuzika mashinaa, jo lielaaks braukshanas aatrums:)
Konkurentu kasinjh savaa starpaa, un es pa vidu taa kaa peedeejais idiots....
Un veel sanjemu ultimaatu ....
Vai tad tieshaam biznesaa nevar speeleet godiigu speeli....
Nesaprotu, goda vaards....
Pikniks pie Gaujas sestdien.... Neskatoties uz lielo vēju bija ļoti labi... Tāds skats pavērās uz Gauju, nemaz nezināju ka tanī vietā var piebraukt pie Gaujas:)))
Tā ir topogrāfiskā idiopātija:))) (man šad tad tāda piemetās)
Šodien kad sēžu un nezinu ko darīt, zvans no brāļa un uzstājīgā tonī tika paziņots, ka pēc pusstundas tiekamies krasta Lido, nemaz man nepaprasot vai es gribu.... Bet es jau gribēju ar:) Tās bija jaukas pusdienas kopā ar bērniem:))
Un tagad vakarā krievu romances ar ģitāras skaņām...Sveču gaismā ... Piebalsoja vēl sienāži ... Skaisti ....
Bet no labās atpūtas jūtos mazliet nogurusi:))))
kārtoju bildes.... Tās nav sakārtotas , bet stāv jau vairākus gadus saliktas vienkārši aploksnēs.... Dzīve kādus kadus četrus guļ vienkārši kartona kārbā....
Laiks.... it kā skrien.... it kā , kad apskatās atpakaļ, sniedz tik daudz piedzīvojumus un dzīvi .....
Laiks - tas vienmēr ir bijis manā izprantnē neizprotama lieta...
Un ko tas dos , kad bildes sakārtos pa laikiem un notikumiem albumā?
Varbūt tā būs vienkāršu lietu salikšana pa laikiem un notikumu secībām?
Bet tā nekādā gadījumā nebūs dzīves sakārtošana.
Bieži sev uzdodu jautājumu, cik daudzi cilvēki varētu par sevi pateikt, ka viņu dzīve ir pilnīgi sakārtota?
..... Neviens......
Katrā laikā savas prasības un trūkumu un mēŗķi ko gribam sasniegt....
Vairāki gadi skaisti sakārtoti albumā ... Daudz jauku un mīļu atmiņu.... daudz notikumu....
Dzīve jau ir viss tas kas ir bijis - mūsu atmiņas....
Jo vairāk jau nekā nav .... Tas kas būs to mēs nezinām....
Bet arī šīs mirklis jau ir aizgājis.....
Un paliek tikai un vienīgi atmiņas...
Un patiesībā kāda būs bijusi mūsu dzīve ir tikai no mums atkarīgs....
Ko mēs atcerēsimies no tā kas ir bijis ...
ar kuru savā laikā darba jomā pietiekami liels konflikts bij izvedojies.... Palikushas nenokārtotas lietas no viņa puses.... bet tomēr ar lielu prieku un interesi šodien satikāmies un izrādās ka neviens vairs ļaunu prātu netur...
Un tagad daudz domaaju ... Cilvēka dabā ir ticēt labajam un piedot ... Laikam jau tikai jautājums paliek līdz kādai robežai....
Ir neciešama pat noziedzīga augstprātība, ja cilvēks apgalvo, ka otra cilvēka eksistencei ir jēga vai ka tā bezjēdzīga. Nekad mēs, apjukušās, nevarīgās būtnes, rāpodamas pa šo zemi, nespēsim to izlemt. Un nekad mums nebūs zināt, kāda nozīme var būt cilvēka dzīvei, kāda neaptverama nozīme tai var būt pat - vai tieši! - savā nožēlojamā niecīgumā.
/J.M.Zimmels/
Mana Krustdeelam ir nu jau gandriiz 17. gadi... Aizbraucu vakar ciemos, klausos taads taa kaa aizmacis... Un tad es izgaazos kaa veca seeta:)))
Prasu maasiicai - Kas Erviinam kakls aismacis?
A vinja saak smieties un saka - Nee vinjam balss Luuzums:))))
Taa luuk mans mazais bumbuliitis ir izaudzis par lielu viiru....
Beerni aug:)
Ka atrisinoties kaadai lietai, paareejaas saak risinaaties pashas no sevis....
Un es sapratu ... Tas viss ir atkariigs no dveeseles briiviibas un muusu pashu veeleeshanaas....
Jo patiesiibaa Domai ir liels speeks... un atlika tikai padomaat, un viss notiek:))))
Taa tam buus but:)))
Ja juus zinaatu cik veertiigi ir pavadiit divas dienas divvientulibaa tikai ar sevi... Araa no pilseetas trokshnja, stresa, telefona zvaniem.... un visaadas citaadas civilizaacijas:))) Pamosties no riita nevis no modinaata zvana, bet no taa ka aiz loga dzied putni, duumaka celjas paari pljavai un kaut kur taalumaa zviedz zirgi.....
Un kad es paskatiijos pulsktenii, biju paarsteigta .... sveetdienas diena, mazliet paari seshiem un es bez modinaata augshaa un nekaadu paziimju no taa ka naaktu miegs:)))
Ziniet divu dienu laikaa var tik daudz ko izdomaaties, bet vislabaak ir to visu likt uz papiira gan turp (naakotnee) gan atpakalj ( pagaatnee)... Uz tik daudziem jautaajumiem esmu atradusi atbildes... Un laikam galvenais, ka tas par ko nebiju iisti paarliecinaata, par ko shaubiijos pareizi vai nepareizi, atrisinaajaas jau pirmajaa dienaa:))) Tas ir super:)))
Tagad juutos taa , it kaa no spaarniem nonjemti vismaz paardesmit KG.... Un tagad tikai lidot lidot uz priekshu.... pretiim tam saullektam , kur migla kaapj paari pljavai un taalumaa zviedz zirgi....
Izraadaas paradiize ir muusos katraa, tikai jaapaskataas mazliet dziljaak:)))
Bardaks taads birojaa, ka nav kur apgriezties:)) Shovakar viss jaasakaarto, lai riit var normaali straadaat .... Savaadaak buus vakars uz ezera:)
Laikam ir pat nobijies, ja jau atkal izdomā visādas lietas , lai izvairītos no darāmā... Gan jau pāries... Uzrakstīju vēstuli, to viņš dabūs rīt, tad jau kad būs prom uz salām:)) Ceru ka palīdzēju arī parunājot ar viņu šodien, patiesībā labi , ka vienam puisim bij palicis mob. telefons. Tad vismaz var ar īsziņām sazināties... jo pēc 10 vakarā nometnē jābūt klusumam...
Lai viņam veicās smagajā uzdevumā turpmākās divas dienas....
Turies!
Un zini, ka es Tevi ļoti mīlu:)
Ar labu nakti visiem, iešu ka pagulēt ....
P.s. Starp citu mazajiem robinsoniem var sekot arī internetā:))) Tā vismaz var redzēt uz foto:))
Aizbrauca mans saulesstarinjsh uz nometni.
PATS SEV ROBINSONS :))
Gruuti jau vinjam tur buus, a varbuut nee, to tikai vinjsh pats zin. Bet par labu tochna buus:))
Izrunaajaamies te peedeejaas dienas taa pa nopietnam. Patiesiibaa sapratu, ka baigi sakariigs dzeks. Paardziivo ljoti par mani.
Lai vinjam tur labi pa nometni iet, nevareeshu ar vinju sazinaaties tagad liidz 8. augustam. Bet tad gan buus prieki , kad satiksimies:))
Buchas vinjam:)))
Navigate: (Previous 20 entries | Next 20 entries)