Žēl, ka individuālajiem numuriem kautkad nesen cenu negaidīti paaugstināja no ~560Ls uz 2500Ls + PVN, tieši tad kad pēdējā laikā sāka parādīties diezgan prikolīgi numuri (bez neko neizsakošiem inicāļiem), a tagad šķiet tam visam ir pielikts punkts uz nākošajiem pieciem gadiem (kad 2500Ls priekš numura liksies ne īpaši liela summa kā tagad 500Ls) + cik esmu dzirdējis, tāpēc tagad narkašiem modē ir tos numurus noraut nost, pieprasot izpirkuma maksu...
Tomēr ir dažreiz bik jautri pazviegt, ielās ieraugot kādu asprātīgu vai absolūti stulbu numuru + man īpaši nekrata tas ka citiem tas šķiet kā kārtējais krāna pagarinātājs.

Dafigā foto ar visādiem teksta LV numuriem (ērtāk jau klikot uz random image - Случайное изображения)

Visvairāk piesaistīja otrā vieta ar jauno fiziķu komplektu "U-238 Atomic Energy Lab" un tur iekļautā urāna 238 paraugu.

TOP

Izrādās esot bijis cēls Cilvēks ar ļoti oriģinālām idejām :> Pirms tam biju lasījis tikai dažas viņa ideju realizācijas, bet nu full liste kicko ass.
Kā arī interesanti ka no ASV puses nemaz nav tik ļoti brēkts par viņa nedemokrātisko režīmu kā par Lukašenko, kautgan baltkrievu Batjka salīdzinoši ar visas Turkmenistānas tēvu izskatās nu pavisam maziņš un necils.

( NIJAZOVA DZĪVES LAIKĀ PIEŅEMTIE LĒMUMI )

kurbulēju: S.K.E.T. - aktivist

šā gada industriālo pasākumu nobeiguma vārdā biju aizšļūcis uz "Melnās piektdienas" kluba :krionika: pasākumu, kā arī tāpēc jo 30. decembrī aizkāpt uz FRONT KARANEVĀLS „ZIEMASSVĒTKU KAUJAS” objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ diez vai nu sanāks.
Kā nu še, tā nu re - šo klubu apmeklēju pirmo reizi, pirms tam saklausoties briesmu stāstus par tur esošajām garajām rindām pie bāra, tāpēc ar kolēģi pirms tam iepirkām vienu LB sarkano null zieben un koļu.
Lai tiktu līdz klubam, pie VEF tilta bij jāčāpo pa totālu tumsu pa dažām kautkādām mistiskām ieliņām gar veco PSRS laika piektgades triecienražotni - emm, Sarkanā Zvaigzne (mana vecmutere tur visu mūžu novirpoja, ar krāsu nopūšot to laiku elegantos mopēdus).
Ja būtu gājis pirmo reizi un ierasti vadoties pēc audio signāliem, nu nekādi nevarētu pateikt kur atrodas klubs (kā izrādas tas atrodas otrajā stāvā), izņemot tikai pēc maza gotu pulciņa pie ieejas durvīm, kurām blakus bij vienas kāda cita kantora durvis, caur kuru stiklu (piektdienas desmitos vakarā(!)) izmisīgi lūrēja kāds klerks/darbinieks.
Klubā ieejas cenjiks bij diezgan demokrātisks - 3Ls, lai gan iekšā ieejot izrādījās ka vairs nevarot iet ārā, nu pofig, jo apskatot esošā bāra piedāvātās iespējas, nosecināju ka tur ir Alus ar lielo burtu - Piebalgas un tas maksā _tikai_ 1 Ls. Lieki piebilst ka vēlāk pēc kārtējā, kuru nu tur alus, apjēdzu ka esmu diezgan labs un man nu pietiek tempt, tādēļ bārmenim prasīju kautko bezalkoholisku. Viņš uzreiz piedāvāja man bezalkoholisko alu, kuru es ar lielu sašutumu noraidīju, jo līdz gumijas sievietei vēl nonācis neesmu, un arī tādi praktiski nav dzerami. Tad viņš pielēja man pilnu 0.5 alus glāzi ar upeņu sulu + sameta dafigā daudz ledus, gods un slava tādiem saprotošiem bārmeņiem, kā arī tas tas viss maksāja tikai 1 Ls (piem. vecrīgas bāros par tādu komplektu līkais snuķis jau vien nošņauktu vismaz 3ls).
Labi, aizrakstījos jau nu lirikā...
Pēc ieiešanas tur sākumā jutos diezgan pastulbi ar savu pasmago mugursomu (šmiga + kola) jo izrādījās ka garderobē somas nemaz nedrīkst likt, tikai un vienīgi jakas (par jakas nolikšanu - 10 santīmi snuķim).
Nu ok, sākot izbaudīt esošā bāra aliņus, pamazām mugursomā esošais klunkšķošais sāk likties diezgan mazsvarīgs un vairs diskomfortu neradošs.
Pats klubs likās diezgan ok, tjipa uzbūvētas jaunas telpas vai ar nesen izremontēts (hvz), pat tualete bij diezgan moderna un ar ērtu mīšanas sili, svežoks, salauzts nekas paspēts vēl nebij)
Tauta bij diezgan dažāda, sākot ar gotu pokemoniem līdz veciem oldskuul metālistiem, kopumā kā jau tādos pasākumos visi ir diezgan miermīlīgi. Pašā sākumā gan pabesīja, kā arī likās negatīvi daži diezgan apkodušies puspliki tipiņi - skinhedi armijas biksēs un zābakos ar uz krūtīm uztetovētiem kāškrustiem. Un ko es nevaru saprast, tie bija krievi. Jau pašā sākumā viņi izskatijās diezgan pamatīgā lopā, tāpēc sapratu ka viņi īpaši ilgi nenoturēsies un drīz vien atlūzīs. Tā arī bija jau pēc kādas stundas, vienam otru pabalstot un pa zāli planējot, dažreiz parādot :Heil: drīz ar kautkur viņi nozuda un atmosfēra bij ok.
Kopumā ņemot, Depo Sturm (tagad nu jau Front) ir daudz x saturīgāks, MP sākumā likās ka ir pa klusu un nekvalitatīva skaņa, pēc tam uzgrieza to skaļāk, tad likās itkā ok (a varbūt dēļ izdzertajiem n-tajiem aliem)
Kas uzstājas neko nevarēja saprast, jo pieteikts nekas netika, nācās tik orientēties no atmiņā paliekošā mazā papīriņa pie garderobes, kautgan nelikās ka tas atbilstu realitātei.
Pirmie stabili bij Kauna traips , itkā pēc tam vajadzēja būt Latvijas gāzei, a pēc songiem likās ka tas tomēr ir Strops. Pēc tam uzstājās vēl kautkas/kautkāda, kuri piesaistīja dēļ diezgan palielā ripjzāģa dauzīšanas un no tā krītošajām dzirkstelēm. Īpaši visam nesekoju, jo piebesīja tas ka pārsvarā visi spēlēja noise, ~trīs stundu garumā tas piegriezās ne tikai man.
Beigās kad DJ sāka spēlēt industrial/electro dance, tad likās kautcik OK, bet nu ar kolēģi ap trijiem notinos, lai turpinātu dzertni pie viņa Zepčikā, pie VEFa apstādinot tehnisko trolejbusu ar izstieptu roku kā tādu taxi, un kura vadītāja laipni aizveda mūs pat pāri salu tiltam. Kāpjot ārā, iedevu vēl viņai latu, par kuru viņa teica "nu takš nevajag"
Beidzās viss tā ka nākošajā rītā aizgāju nokrākties tikai pulksten sešos vakarā, un tas ar sanāca diezgan nejauši - apsēdos gultā lai paskatītos TV un uzreiz atlūzu, a iepriekš biju izplānojis ka pa dienu nav vērts iet gulēt jo naktī nebūs ko darīt.
Nu lūk, tā arī pie TV pašam nemanot atlūzu, nogulēju līdz vieniem naktī un tagad nu kūkoju, rakstot šo gargaro murgu...
No jaunā gada laikam būs jāsāk jaunu dzīvi :>

kurbulēju: WUMPSCUT - Preferential Legacy (re-release 2CD)

Nezināju ka krievijā tādi vēl darbojas - KLIK
Atpazinu visas spēles, kuras savulaik bij spēlējis tur kur tagad atrodas vernisāža, kā arī ziedonītī un grīziņkalnā. Bij vēl ar daudzas citas populāras krievu laiku automātu spēles, šajā video ir tik kāda trešdaļa (kautgan iespējams šīs arī ir visas, kas ir saglabājušās un strādājošas).
Tādas derētu arī pie mums kādā barčikā, domāju ka trīsdesmitgadnieki šādas labprāt uzrautu arī par lielāku piķi nekā tās tur Labirintā pieejamās SEGA`s, kuras pēc skata liekas pēc deviņdesmito gadu sākuma videogamēm (ar acīmredzamu softisku videorenderingu, baigs nu pēē). Protams, pa šmigu tie softiskie kvadrātcentimetra lieluma pikselji/kubiki sapludinās un liekas ka tomēr ir kautkāds 3D akselators :D

Snūkeru vērot man vislabāk patīk, jo neviens tur nekur nesteidzas, spēle notiek kādas 5h un pa vidu mierīgi var nolūrēt kādu filmu, un pēc tam mierīgi turpināt skatīties snūkera spēli.
Visvairāk šajā čempī pārsteidza mana favorīta O'Sullivan kārtējais izgājiens, nemaz ne tik bezcerīgā spēlē pēkšņi pasakot visiem "atā onkuļi" un slaidi aizejot prom, liekot pat nobrīnīties pretiniekam, tagad jau nu UK2006 vicečempionam, Hendry. KLIK

Nekad neesmu bijis basktebola fans, jo basketbols kā tāds man no bērnības bij uzdzinis baigo riebumu tāpēc, ka vienmēr iepazīstoties ar kādu kārtējo radinieku, uzreiz tas sāk bazaru par to, nu kā tad es spēlēju basketbolu, nemaz neieklausoties manā klusajā iebildē par to, ka savulaik trenējos smaiļošanā un akadēmiskajā airēšanā un tāpēc basketbols nav vienīgais sporta veids, kur vajadzīgi gari cilvēki kā to cienījamais radinieks ir iedomājies...
Rezultātā pēc tam nācies tik daudz reižu noklausīties stāstus iz tēmas - ai cik žēl ka tu nespēlē, a ja tu zinātu kā varētu mest bumbu, pelnītu tagad baigo pikji... kura rezultātā izveidojās pamatīgs riebums pret basi.
Tagad viss tas par laimi (ar dažiem izņēmumiem) ir pārgājis un esmu sācis blenzt vietējo basīti pa TV, kā arī bik dēļ tā, ka maketējot sporta lapas liekas patruli, ja pats no tā nekā nerubī :D
Par cik bik esmu tagad ierubījies šajā jomā, nesenās BKV vs ASK spēles likās diezgan saistošas, pirmo reizi basi noskatījos no sākuma līdz beigām, kā arī bij zināma intriga (jo ventspils tiek gāzta no ilggadējā troņa) un tas, kas man bassa lāmerim lika pat izdvest "o" - vnk perfekta ASK komandas vienīgā nēģera spēja pārtvert gaisā bumbu un ielikt to grozā - KLIK
Kā arī nemaz nezināju ka aizdīķa basītī ar mēdz uzkauties - KLIK

Pagājšnedēļ, korporatīvajā baļļukā Siemens ledus hallē, pirmo reizi mūža paslidoju. Sākumā jau nu nepavisam gribējās slidot, tāpēc speciāli jautāju vai priekš manas pleznas ir atbilstošas izmēra slidas, sākumā iedeva 45. izmēru, ar prieku tad noteicu ka tās nu neder jo ir par mazu, bet diemžēl tomēr atradās arī 47. un 48. izmēra, bļin. Nācās nu slidot, rezultātā turoties pie bortiem kā totālam loham, prātojot vai nenolikšos un kautko sev nesadauzīšu/nesalauzīšu, jo pēc slidošanas bij paredzēta turpinājums darba dzertnei, un tur dzert ar kādu sāpošu vietu nebūtu visai ērti.
Kautkā kā agrāk biju iedomājies ka iemācīties slidot ir diezgan elementāri, bezmazvai tik bik paslido un tad jau tāds specs ka var sākt mest visādus tulupus un dubultos akseļus. Reāli ar slidām kājās no ģērbtuvēm ļodzoties knapi aizbridu uz halli, pēc citu ieteikumiem sasējis striķus cik vien var, ka kājas sāp, bet tāpat slidas šķobījās. Pirmais pārsteigums bij, uzkāpjot uz ledus, nokonstatēt, ka tā maita ir diezgan slidena, un nekas cits neatliek kā turēties pie bortiem, reizē noskatoties kā šefs laiski slidinās pa laukumu un smīn. Joprojām turoties pie bortiem, un sākot kautko atdarināt līdzīgu staigāšanai uz priekšu, padzirdēju kā no mana svara šņirkst ledus, pat atskatījos, vai aiz manis ledū nepaliek sliedes :D Lielākās problēmas sākās, tiekot līdz vārtsarga zonai, kur beidzas zemie borti un sākas tas tur pagarinājums ar stiklu, pieturēties tur bij diezgan pašvaki. Beigās tik izdevās, iestumjoties bez pieturēšanās nošļūkt pāris metrus. Kopumā, taustoties gar bortiem, sanāca apslidot tik kādus piecus apļus, beigās arī nozveļoties uz dibena. Ar to man arī pietika un zajebala, kājas ar no slidzābakiem nežēlīgi sāpēja, un izsakot visādus #@$%, devos prom uz gērbtuvi, kur ar vienu kolēģi kādas 15 min cīnījāmies, lai tās elles mocības dabūtu nost no kājām, un doties uz galamērķi - dzertni VIP zonā.
Siemens halles VIP zonā bij diezgan ok, bij gan sauna, gan vanna (dzakuzi) pie paša loga uz ledus laukumu, sēdi saunā vai dzakuzi, relaksējies malkojot skrūvi un caur logu lūri uz slidotājiem (no halles puses VIP zonu nevar redzēt caur stikliem - spoguļstikli). Šitāda fiška baigi labā, + ja notiek kāds hoķis - zajebiss, likās diezgan aristokrātiski :D
Bet nu pēc visa šitā es uz slidām - ni ni, pietika.

... bija ne tikai traktors, raķete un motors, bet kā tagad izrādās - iraid arī tūrisma cilvēks.
a man nu - ne idejas, ne mājas - tik kautkāda huiņa sanāca.

kurbulēju: Ballistic_Vs._Reality-Ballistic_Vs._Reality-2006-FWYH