Daļēji tādēļ šodien praktiski dzēru tikai Lāčplēša alu, secinājums - ir jau diezgan ūdeņains, bet tomēr lietojams, salīdzinoši ar Aldari, Cēsu un Līvu alu.
Intereses pēc bij aizkāpis arī līdz krastmalai, bet baigi pūta diezgan nu nepatīkami auksts vējš, rokas un ģīmis apsala diezgan, kādu stundu izturēju, notinos mājās pie sava lāčplēsīša maziņā.
Par pasākumu, nu bāc, laikam laikapstākļu dēļ maz cilvēki bij, biju gaidījis daudz vairāk. Pie okupācijas muzeja tik daži cilvēki, bij redzams ka no garlaicības arī menti ar aizdomu pilnu skatu nopētīja manu bik dažreiz streipuļojošo personu (stiprs vējš ta pūta :D).



Aizgāju uz krastmalu, tur vismaz bij kādā dzīvība. Bet nu, kā jau teicu, laiks bija diezgan nepatīkams, uz mūra liktās sveces dzisa nost, dažās vietās kurināja simboliskus ugunskurus, pie kura arī visi tad pasildījās, pēc tam atsevišķos pulciņos dažu inicatoru iedvesmota tauta diezgan negribīgi arī kautko padziedāja...

sadziedāšanās video