Bij plāns aizbraukt pa rubikceliņu līdz Lielupei un tālāk gar viņu uz jūras pusi, pēc tam gar Buļļupi līdz Bolderājai un tad back uz centru.
Pats sākums izvērsās diezgan murgains, šito maršrutu nekad vairs nebraukšu.
Pašā brauciena sākumā no Priedaines pie dzelzceļa tilta iepisos kautkādā niedru plantācijā gar Lielupi, biju domājis pēc iespējas braukt tuvāk upei, bet beigās tā izrādījās pussala, bļe. Niedres garākas pat par mani, šaura, laikam makšķernieku iemīta, taciņa. Normāli pabraukt un izsturēt neiespējami - purvains, dažās vietās tajā zaņķī aizmugures rats iegrima gandrīz līdz zobratiem. Un beigās atklāt, ka tālāk ir tikai ūdens un jāgriežas vien atpakaļ. brrrr
Tālāk devos gar Lielupes labo krastu uz jūras pusi, kur manas ciešanas turpinājās :>
Lielupes krasts totālā pakaļā, afigenna smilšains, sākumā peros pa kraujas augšmalu, jo pie paša krasta visādi jahtklubi etc. Pa ceļam dažas nepabeigtas un pamestas mājas, mežs ar būvgružiem un saplēstiem stikliem etc, beigās sākas kautkāds māju rajons, kur starp sētu un upes kraujas malu ir tikai viena šaura taciņa.
Vai nu žauties upē vai censties kautkā izbraukt. Pēc kāda laiciņa šādu offroad neizturēju un nometot lejā velo, uz pakaļas nošļūcu pa to stāvo krauju. Mļin, būtu to darījis jau ātrāk, pie pašas upes ūdeņiem smiltis ir salīdzinoši mitras/cietas un var normāli pabraukt.
Aizpiļīju līdz buļļupei un tālāk gar tās malā esošo grants ceļu gandrīz līdz Bolderājai, samērā garlaicīgi. Novēroju ka visas buļļupes garumā notiek dafigā tusi - šašlikparty, alus un sauļošanās + visi pie pašas upes piebraukuši ar autiņiem. Mīkstie :>
Nobraucu kādus 6 km, noriebās jo palika garlaicīgi, visu laiku viens un tas pats grants un smilšains šaurs ceļš un regulāri jāuzmanās no garāmbraucošiem autiņiem.
Nezināju arī, kur īsti atrodos un cik tālu vēl Bolderāja, uz velogps pēc rubikceliņa nobrauktās routes izštukoju, kā man tikt uz Imantu un aizbraukt uz tuvāko alusdārzu :)
Vispār Garminam tā ir diezgan noderīga fiška, lai gan viņam nav karšu, bet ar viņu var diezgan labi noorientēties gan pēc kādas pirms tam nobrauktās routes, gan pēc manuāli iestādītā chekpointa.
Grūti tā izstāstīt, bet aptuveni ir tā, ka viņš zīmē tavu nobraukto ceļu, var arī uzlikt savu checkpoint, piem. porno taku, un nākošajā braucienā uzlikt to kā savu galamērķi, un tad viņš ar kompasa palīdzību rāda, uz kuru pusi ir jābrauc, cik km vēl palicis un, ceru ka nesamuldos, ja iepriekš tur ir bijis braukts, rāda arī ceļu.
Neesmu vēl visā iebraucis praksē, bet pārbaudīts gan ir tas, ka ja iepiļī dziļā mežā un nezini kā tikt atpakaļ, ar garmin palīdzību tikt atpakaļ var pa tām pašām iepriekš izbrauktajām taciņām. Vienīgais mīnuss, ka garmin spēj noorientēties ja esi kustībā (kompass šancē pēc GPS), piem. ja taciņa sadalās divās vēl mazākās, un kuras tālāk turpinās gandrīz paralēli, bet piebraucot pie krustpunkta uz garmina nav paspēts piefiksēt, kura tad ir īstā, jo pa mežu braucot nu nevar vislaik lūrēt uz aparātu (jāskatās ar tač uz priekšā esošam visādām saknēm un celmiem) un apstājoties, viņam sāk jukt debesspuses un sekojoši nerādīt pareizo virzienu un taku.

zb muldēt, iz brauciena dažas līkas HDR pics.
(btw tagad photomatix 3 daudz labāk šancē trīs shot aligns ar kustīgiem objektiem, otrajā versijā tas bij diezgan draņķīgi nostrādāts)
brr, kautgan tās pārspīlētās krāsas pašam ar tā ne visai.

( Pics )