Andrejsalā vai nu pārsitu kameru vai sagriezu uz kādas sadauzītas pudeles, nu pie dirsas, jo bij rezerves kamera.
Uzliku jauno kameru, piepumpēju, godīgi liekot atpakaļ vietā ratu, pēc kādas minūtes atskanēja tik skaļš PLOK, ka blakus esošie reivotāji pat aplaudēja, bļēēē.
Nekādi nesapratu, nahujā - velo vēl pat bij ačģārni, un tajā brīdi centos sajūgt kopā pakaļējā rata zobratus ar ķēdi.
Tik lielu PLOK nekad nebiju redzējis, ar kameru ielāpiem tādu nu nesalāpīt :>

Pirms divām nedēļām diezgan negaidīti (zakon padlostji) kautkur pie ķīšzera bij iehavojis LV izcilāko kukaini - ērci. Guļot pa miegam, protams, biju to nokasījis/norāvis un ap diviem naktī radās atklāsme, ka vajag piecelties un pie gaismas spogulī aplūrēt, kas tur tā nu pie manas dirsas tā kasās.
Un yeahh, ērce...
Potējies nebiju, nezināju ko darīt, zvanīju uz 1188 :D
Tur pateica, ka vajag doties uz manā krajā netālo 1. slimnīcu.
Nu tā arī pa nakti uz turieni aizsteberēju, vienā rokā turot cara laika 50g šņabja glāzīti ar nokasītās ērces atlikumiem.
Tur izrāva to galvu, par ko pēc tam prasīja trīs latus, tad divus, bet redzot, kā es makā kautrīgi skaitu santīmus un pie sevis murmulējot par kautkādiem bankomātiem, pateica - ai nu ejiet, no manis vairs neko nevajag...
Un vēl laipni pastāstīja, ka trīs dienu laikā vajag iešpricēt imunoglobulīnu vai dzert remantadīnu, jo manis atnestās ērces sastāvdaļas vairs nu nevarot nočekot (jo tam vajagot veselu ērci).
Atgriezies mājās, uzreiz metos sērfot erces.lv un ercemne.lv, ar sašutumu konstatējot ka erces.lv iekš Firefox nestrādā neviens links (publisks FUI).
Nākošajā dienā aizbraucu uz infektoloģijas slimnīcu/centru pēc potes, bļā, sākumā bij jāstāv rindā veselu stundu, līdz beigās mani pieņēma un nosvēra, līdzjūtīgi informējot, ka uz manu masu pote maksās 99.30Ls.
Nu es neko, štrunts par $$$, veselība dārgāka.
Pakaļā ielaida divas šprices, kur špricētāja par mani vēl parēca, tb lēnām iešpricējot pirmo (bij tomēr sāpīgi) un es jau padomāju, ka tas beidzot ir viss, un cēlos jau augšā, a ieraugot sagatvoto otro šprici, manas grimases laikam tik ļoti izmainījās, ka ārste sāka smieties.
Pēc tam vēl nobrīdināja, ka lai kādu pusstundu patusoju slimnīcā, jo organismam dēļ svešām olbaltumvielām iespējami kautkādi ekscesi
un tad lai dodos mājās. Tā arī gaitenī pasēdēju, visu laiku liekoties, ka tūlīt kautkas būs, bet tā arī nekā nebija, stress laikam.
Pēc tam mājās atkal nočekoju erces.lv, palasīju tur esošos šausmu stāstus, garīgais vispār dirsā, kā arī izlasīju ka imunoglobulīns palīdz tikai 60% gadījumos un to praktizē tikai Latvijā, jo Eiropā viņa efektivitāte neesot pierādīta, vobšim murgs.
Divas nedēļas nosēdēju kā uz nažiem, kā arī man ir atvaļinājums, un majās neko nedarot, vislaik likās ka ir gan temperatūra, gan sāp muskuļi un kauli, tb ir pirmās encefalīta pazīmes. Izbesījies tad katru dienu braucu ar velo uz Mežparku, katru dienu ar velo nobraucot ap 40km. Vēl sev sāku uzstādīt rekordus, nobraukt ~7km pa mežaparka perimetru ar vidējo ātrumu 25,5km/h. Protams, ka dēļ tā sāka sāpēt kāju muskuļi un atkal domas par pirmajām pazīmēm, un nākošajā dienā atkal bezjēgā nobraukt ar velo, jo braucot viss aizmirstas un aizgāja viss tas pa ciklu.
Tikai vakar beidzot atļāvos totāli aizliet mūli, tb relaksēties ar alko, ble viss nu zaibal.