pamazām tomēr jau biju noskaņojies/nobriedis piedalīties tautas braucienā . pēc neoficiālas info ~50km ap ķīšezeru, bet pasākums ir nocancelēts: "Visā pasaulē mēdz notikt dažādas demonstrācijas, un diemžēl, Rīgā šis datums tieši sakritis ar Rīgas Velomaratona dienu. Diemžēl, policijas struktūras negarantē velomaratonam satiksmes drošību, tādēļ esam spiesti Tautas distanci atcelt."
Baigā aizdoma ka pēkšņais policistu trūkums ir dēļ Pride pasākumiem, būs tad vien jādodas līdzi ļedjaviešiem ar kaku maisiņu :D.
No otras puses, arī labi ka atcelts :D pirms tam diezgan šaubījos par distances nobraukšanu, jo zinot sevi, svētdienā stabili sanāks braukt uz pohām, un ik pēc kādiem 10-15 km baigi gribēsies ieraut kādu aliņu.

Palasot vecos Klubus, izrādās ka ar elektroniskajiem kompostieriem koledžas laikā veikli iestrādātais iemaņas mūsdienās nemaz nešancēs - "Tagad dažos tramvajos ir uzstādīti pāris jauno, elektronisko kompostieru - nu, tur neko nevar viltot - te kā kases aparātā viss tiek precīzi fiksēts - datums, gads un minūte, kad talons tiek nospiests. Piedevām vēl vadītājs, redzēdams kontrolieru posteni, no kabīnes šo kompostieri var bloķēt - tu ieliec taloniņu, bet nekā - šis vairs nespiež. Vienīgā vaina - šis aparāts ir labas veļas mašīnas vērtē un maksā pāri par Ls 300. " - iz 97. gada Kluba .

Nu labi, mūsdienās tāda deviņdesmito gadu parādība kā "oblava" diezvai būs, arī brutāla zaķu personīgo mantu pārmeklēšana cerībā atrast kādus 50 santīmus (tajos laikos cilvēktiesības nebija), bet par šā laika elektroniskajiem kompostieriem pirms kāda laiciņa ar Ērmu azarta pēc apspriedām kontrolieru apčakarēšanas iespējas - pirmā ideja bij, ka varētu kādā dzirā izšķīdināt uz biļetes apakšas kompostiera uzdrukāto laiku (atceroties vecos laikus ar mēneškartiņām, uz kurām attiecīgā mēneša numurs bij vienkārši uzštampots virsū, un pēc kura ekspirēšanās par simbolisku samaksu kāds viens pazīstams daiļamata meistars štampu veiksmīgi likvidēja, to izšķīdinot pēc kādas slepenas receptes izgatavotā šķidrumā, pēc tam ar nezkur dabūtu autentisku šriftu uzspiežot nākošo vajadzīgo mēnesi. Haļava bik beidzās pēc kāda gada, kad studentu mēneškartiņām katru mēnesi sāka mainīt krāsas, bet nu nebija arī nekādas problēmas sakrāt gada laikā visu mēneškartiņu variācijas). Sākumā ērms mēģināja pašķīdināt tinti vienkārši ūdenī ar domu ka možh ir drukāts ar tintes printeri, bet nekā, liekas ka uz biļetes laiks tiek drukāts ar kautko līdzīgu adatu printerim (variants ka biļešu papīrs ir līdzīgs kases čekiem, arī tika apsvērts).
Tad ērms ierosināja vienkārši biļeti ielikt kompostierī otrādi, kur uz baltās puses uzštampājas maršruts/laiks, bet ja nāk kontrole - pateikt ka esi lohs un sajauci puses. Pēc tam atkal to pašu biļeti var izmantot, nokompostrējot to ar pareizo pusi, jo pēc ērma pieredzes kontrolieri otru biļetes pusi nemaz neskatās, tātad ar vienu biļeti var nobraukt divas reizes.
Tā kā pats ar tramvaju baigi reti braucu, šo teoriju praksē nav sanācis pārbaudīt :D