Sep. 16., 2012 | 02:29 pm
No:: surrender
varbūt dažreiz tas, ka esmu weird ir pat labi, jo man gribot negribot sanāk sasmīdināt cilvēkus, un tad man jāsmejas par to, ka viņi smejas. tiesa, manas dīvainības izpaužas pārsvarā tad, ja es cilvēkam pilnībā uzticos un otra klātbūtnē jūtos ērti (tas ir, tam cilvēkam arī vēlams būt mazliet dīvainam, kaut vai uz doto brīdi), citādi man ir ļoti neērti un sajūta, ka mani domās dzīvu apēd un tūlīt pasūtīs kādas pāris mājas tālāk.