Mar. 31., 2012 | 11:24 pm
No:: surrender
ai, es nezinu, kas ar mani atkal notiek.
viss atkal liekas bezjēdzīgs - sēžu pie datora, mācos vai daru neko (ak, vai tad kādreiz bijis savādāk). un ēdu. visu laiku ēdu. negribu, bet ēdu. nespēju ne attapties, kad atkal esmu virtuvē -_- neēšanu nomainījis tas saucamais comfort eating. mani ēšanas paradumi vispār ir galīgi fucked up. meh.
neko negribas. ne lasīt, ne kaut kur iet, neko. tikai saritināties zem segas, gulēt un nekad vairs nelīst ārā. tāpat nekam nav jēgas
vai arī basām kājām iet pa siltām, irdenām pludmales smiltiņām. un sajust silto vēju savos matos. dzirdēt jūras šalkoņu. iebrist ūdenī, staigāt gar jūras malu un vērot saulrietu. nāc, vasara, ātrāk.
ok, viss, saņemos un rīt eju uz jūru, kaut vai lietus vai sniegs, vai manis pēc vētra, viss vienalga, pārāk ilgojos.
viss atkal liekas bezjēdzīgs - sēžu pie datora, mācos vai daru neko (ak, vai tad kādreiz bijis savādāk). un ēdu. visu laiku ēdu. negribu, bet ēdu. nespēju ne attapties, kad atkal esmu virtuvē -_- neēšanu nomainījis tas saucamais comfort eating. mani ēšanas paradumi vispār ir galīgi fucked up. meh.
neko negribas. ne lasīt, ne kaut kur iet, neko. tikai saritināties zem segas, gulēt un nekad vairs nelīst ārā. tāpat nekam nav jēgas
vai arī basām kājām iet pa siltām, irdenām pludmales smiltiņām. un sajust silto vēju savos matos. dzirdēt jūras šalkoņu. iebrist ūdenī, staigāt gar jūras malu un vērot saulrietu. nāc, vasara, ātrāk.
ok, viss, saņemos un rīt eju uz jūru, kaut vai lietus vai sniegs, vai manis pēc vētra, viss vienalga, pārāk ilgojos.