Feb. 1., 2012 | 09:34 pm
No:: surrender
man tāaa sāp visas maliņas. ne tā kā parasti pēc sporta, bet miljards reižu stiprāk, it kā es būtu nokritusi no klints un man pāri būtu pārbradājis bars mežonīgu strausu.
grūti nosaukt kādu vietu, kas nesāpētu. spranda, pleci, plaukstas, rokas, mugura, augšstilbi. es vienkārši fiziski nevaru pacelt kājas, lai kā mēģinātu - duncīši uzreiz klāt; piecelties un apsēsties ir grūtākā lieta ever, nemaz nerunājot par mēģinājumu aizsniegt nokritušās zeķes.
es pat gandrīz apraudājos.
labprāt iekristu (labāk jau prātīgi iegultos) gultā un neizlīstu ārā, kamēr viss šitais garām.
grūti nosaukt kādu vietu, kas nesāpētu. spranda, pleci, plaukstas, rokas, mugura, augšstilbi. es vienkārši fiziski nevaru pacelt kājas, lai kā mēģinātu - duncīši uzreiz klāt; piecelties un apsēsties ir grūtākā lieta ever, nemaz nerunājot par mēģinājumu aizsniegt nokritušās zeķes.
es pat gandrīz apraudājos.
labprāt iekristu (labāk jau prātīgi iegultos) gultā un neizlīstu ārā, kamēr viss šitais garām.