surrender - 14. Maijs 2013

ā. atcerējos, ka šonakt sapņoju par to, ka smēķēju. kā jau dzīvē, arī šajā sapnī vēl nekad to nebiju darījusi. dīvainā kārtā es neklepoju, mierīgi vilku dūmiņus (probably tāpēc, ka es jau citos sapņos esmu to darījusi, lol), izbaudīju pirmo cigareti. tāda patīkama, salda (???). kad smēķēju otro, tā bija ļoti rūgta un nepatīkama, tāda zila paciņa ar 'w' burtu, laikam 'winston' (tā gadījumā tieši nav tāda vājāka marka?). viebos, nožēloju, ka sabojāju savu nekad-nesmēķēšanu un nekad vairs nevarēšu teikt, ka to neesmu darījusi.

tad mani pamodināja mamma, un es pa galvu pa kaklu taisījos uz skolu, jo nokavēju 2. stundu un laika līdz 3. bija ļoti maz. domāju, ka nokavēju domrakstu, bet izrādījās, ka nekas vēl nebija sācies.

es nezinu kāpēc, bet mani cigarešu sapņi vienmēr liekas ļoti īsti, liekas, ka es tajos jūtu savu ķermeni, gaisu, trokšņus, īstas sarunas un domas. un tad es pamostos, it kā tikko būtu bijusi paralēlajā visumā. un esmu apjukusi par to, ka tas nebija pa īstam, jo tam taču vajadzēja būt pa īstam.

joprojām nekad neesmu smēķējusi, bet kaut kā velk. tāpēc nekadnekad nepiedāvājiet, jo es visticamāk esmu potenciālā atkarīgā.

es vakariņās uztaisīju mājas sieru ar tomātiem, uzberot tiem sāli un paņēmu saldskābmaizes šķēli, kas ir lielākā, kādu jebkad esmu redzējusi. saldskābmaize netīšām iekrita tomātos (yaay, veiklā es) un tad, kad es ēdu, tā visa bija ar sāli un
TIK GARŠĪGI

es zinu, ka ēd rupjmaizi ar sāli, bet es nekad nebiju tā mēģinājusi.

omnomnom